Panorama no hotelja balkona

            Domājams, ka vārds Gambija lielākajai daļai lasītāju ir labi zināms no Latvijas vēstures lapaspusēm, bet apziņā saistās ar tumsonīgu un Dieva aizmirstu nostūri kaut kur Āfrikā. Tieši tādēļ, vasaras vidū, saņemot somu kolēģu piedāvājumu novembra beigās doties uz Gambiju, lai piedalītos radioamatieru vispasaules CQWW CW sacensībās, šķita visai vilinoši.

            Gambijas republika, kuras neliela daļa Gambijas upes grīvā no 1651.-1661.gadam bija Kurzemes hercogistes kolonija, patreiz ir vismazākā valsts Āfrikas kontinentā un teju vai tālākais rietumu punkts Āfrikas kontinentālajā daļā. Tā atrodas tikai trīspadsmit grādus uz ziemeļiem no ekvatora un bargās Gambijas ziemas vidū termometra stabiņš reti kad noslīdēja zem plus trīsdesmit grādu atzīmes. Pēc platības aptuveni sešas reizes mazāka par Latviju, kuru apdzīvo nedaudz vairāk kā miljons iedzīvotāju. Gambijas upe rietumos ietek okeānā, bet sauszemes robežas visapkārt aptver Senegāla.

            Arī no atrašanās vietas izvēles viedokļa, saules aktivitātes cikla recesijas fāzes pirmajos gados, Gambija ir pietiekami optimāla pozīcija. Līdz galvenajām amatieru koncentrācijas vietām - Eiropas centrālajai daļai un Ziemeļamerikai ir aptuveni vienāds attālums, nedaudz sliktāka situācija attiecībā uz Austrumāzijas un Okeānijas reģioniem, taču teju vai visi nodibinātie sakari ir ar citiem kontinentiem, par ko saskaņā ar sacensību nolikumu tiek piešķirts vairāk punktu.

            Komandas galējā sastāvā tika iekļauti pieci  Latvijas radioamatieri: Ģirts Būdis (YL2KL) no Ainažiem, Valērijs Sincovs (YL3CW) no Rīgas, Kaspars Uztics (YL1ZF) no Liepājas, Arvis Mikals (YL2LY) no Kuldīgas un Juris Pētersons (YL2GM) no Valkas. Tāpat komandā līdzdalību ņēma pa vienam amatierim no ASV, Norvēģijas un Vācijas, kā arī trīs Somijas pārstāvji.

            Ierodoties Gambijā, komanda izvietojās divās viesnīcās Bandžulas nomalē pašā Atlantijas okeāna krastā. Galvenā darba vieta tika izveidota trīsstāvu viesnīcā. Uz jumta tika izvietota trīs elementu Yagi tipa pārskaņojama antena 14-30 Mhz frekveņču diapazonam, kā arī fāzēts 2xGP 40 metru diapazonam, GP 80 metru un Inverted Vee 160 metru diapazonam. 80 un 160 metru diapazonu antenas gan netika izmantotas, jo nezināmas izcelsmes trokšņu avots padarīja uztveršanu galvenajā pozīcijā uz šiem diapazoniem neiespējamu. Turpat tika novietots Icom IC-775DSP transīvers un automātiskais ACOM2000 jaudas pastiprinātājs.

            Otra darba vieta izvietojās pretējā ielas pusē otrā viesnīcā, kur tika izvietots 2 elementu Delta Loop, 40 un 80 metru diapazona GP, 160 metru diapazona Iverted-L ar 27 metru augstu vertikālo daļu, K9AY pārslēdzama uztveršanas antena zemajiem diapazoniem, kā arī antenas WARC un 6 metru diapazoniem. Lai arī no šīs viesnīcas  līdz okeānam ir nedaudz lielāks attālums, tieši zem viesnīcas logiem tek kāda no mazajām Gambijas upes pietekām un paisuma laikā, kas sakrita ar diennakts tumšo daļu, tikai dažu metru attālumā no viesnīcas logiem bija vērojams sālsūdens klājiens. Šajā pozīcijā darbam tika izmantots Yaesu FT-1000D transīvers un manuālais ACOM1000 jaudas pastiprinātājs, kā rezerves variants un reizinātāju meklētājs Icom IC-7400 ar Ameritron AL-80B jaudas pakāpi.

            Kaut arī pirms ierašanās mums no viesnīcas administrācijas puses tika solīta neierobežota pieeja internetam, lai caur WWW varētu piekļūt cluster* , izrādījās, ka vienīgais pieejamais interneta pieslēgums atrodas tālu no viesnīcas stipri apšaubāmā interneta kafejnīcā, pie tam izmanto iezvanpieeju un darbojas ar tādu ātrumu, ka dažu minūšu laikā DX-summit lapu pat neizdevās lejuplādēt.

            Jau pirms sacensībām tika iedalīta katram sava loma kopējā komandas darbā. Uz Ģirta YL2KL, Valērija YL3CW, Kaspara YL1ZF un Arvja YL2LY pleciem gūlās atbildīgais ētera darbs, Juris YL2GM uzņēmās komandas darba un taktikas koordinatora lomu, savukārt amerikāņu kolēģa Džefa Deivisa (Jeff Davis N0DY) pārziņā tika nodota tīkla tehniskā uzraudzība, kas sacensību laikā prasīja ne mazums pūļu, pārējiem komandas dalībniekiem tika uzticēti citi tehniskie uzdevumi.

            Četrdesmit astoņu stundu sacensību maratons sākās tieši pusnaktī un uzreiz ar tehniskām problēmām. Sacensību sākumā reāli ēterā strādāja tikai pirmā darba vieta. Nebeidzamas tehniskas problēmas vajāja otro darba vietu un datortīklu visu sacensību garumā. Te jāpaskaidro, ka Gambijas galvaspilsēta Bandžula kopējā elektroapgādes tīklā ir ieslēgta tikai diennakts gaišajā laikā. Līdz ar krēslas iestāšanos visā pilsētā elektroenerģijas piegāde tiek pārtraukta un slīcēju glābšana tiek atstāta pašu slīcēju rokās. Ikvienā viesnīcā ir savs atsevišķs elektroģenerators, kas nodrošina šīs viesnīcas iemītniekiem diennakts tumšajā laikā iespēju ieslēgt numurā apgaismojumu vai uzvārīt kafiju. Diemžēl, otrās vietas viesnīcas ģenerators ar īpaši korektu darbību neizcēlās, tādējādi sprieguma svārstības tīklā (nomināls 240V/50Hz) robežās no 200 līdz 250 voltiem tika uzskatītas par normu. Šķiet, ka arī frekvence bija stipri tālu no pieņemtā standarta. Līdz ar to nepieradinātā Eiropas aparatūra nereti attiecās strādāt.

            Visumā sacensības M/2 ieskaites grupā atšķirībā no M/M ir ļoti komplicēts process, kur rezultātu pamatā nosaka pareizi izvēlēta darba taktika. Izplatība pa diapazoniem nepārtraukti mainās, pie tam jāņem vērā, ka nevienam no komandas dalībniekiem nebija iepriekšējas pieredzes darbā no šī pasaules reģiona. Sacensību noteikumi pieļauj tikai noteiktu skaitu diapazona maiņu stundā, tāpēc koordinators bieži bija dilemmas priekšā – mainīt diapazonu lai nodibinātu sakaru ar jaunu valsti vai zonu uz cita diapazona, ar to samazinot nodibināto sakaru skaita (lasi - punktu) tempu, kāds bija iespējams neveicot šādu diapazonu maiņu, jebšu zaudēt kādu unikālu valsts reizinātāju, kas gala rezultātā var izrādīties daudz vērtīgās par dažiem desmitiem nodibināto sakaru.

            Nedaudz nepierasti, ka pirmās un otrās dienas nodibināto sakaru skaits ir praktiski vienāds. Pat nakts stundās, kad izplatība augšējos diapazonos nebija mums labvēlīga, un otrā vieta cīnījās ar dažādām tehniskām problēmām, sakaru skaits saglabājās salīdzinoši augsts. Labākajās stundās dienas gaišajā laikā pat izdevās sasniegt un noturēt vidējo tempu ap četriem simtiem sakaru stundā  un dažkārt pēdējo desmit minūšu tempa rādījumi datora ekrānā iesniedzās piecu sešu simtu robežās. Iestājoties naktij, parādījās  vēl viens būtisks QRM (traucējumu) avots. Blakus viesnīcai savācas liels bars vietējo iedzīvotāju ar izkrāsotām sejām un gurnu apsējiem. Rībinot bungas un vēl dažnedažādus mums nezināmas izcelsmes un nosaukumu instrumentus, kā arī, izlokot balsis visneiedomājamākās toņkārtās, tie aizrautīgi izpildīja rituālās dejas. No šī elles trokšņa pat nespēja pasargāt kvalitatīvās Heil austiņas, un dažbrīd gribējās doties šo pūli izdzenāt.

            Kopumā visu sacensību garumā divu diennakšu laikā tika nodibināti turpat vai divpadsmit tūkstoši sakaru, krietni vien apsteidzot tuvākos sekotājus pēc nodibināto sakaru skaita, vienlaikus zaudējot kopējā nostrādāto zonu un  valstu ziņā. Mūsu pieņēmums par Gambijas relatīvi labo atrašanās vietu attaisnojās. Jau pēc sacensībām, veicot nodibināto sakaru analīzi, konstatējām, ka ar Eiropas un Ziemeļamerikas stacijām nodibināto sakaru skaits ir praktiski vienāds. Lai arī tuvākie konkurenti A61AJ (Vācijas un Slovēnijas apvienotā komanda no Apvienotājiem Arābu Emirātiem) un 3V8BB (Dienvidslāvijas un Slovēnijas apvienotā komanda no Tunisijas) nesnauda, šoreiz Latvijas komanda un tās izvēlētā taktika izrādījās pārāka un, lai arī ar pieticīgu pārsvaru, tomēr senās kurzemnieku kolonijas karogs ar Latvijas komandas rokām tika celts uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena.

            Pēc sacensībām komandai līdz atceļa lidmašīnai palika vesela nedēļa. Šajā laikā paspējām aplūkot mazo Āfrikas valstiņu, nedaudz iepazīt vietējos iedzīvotājus un viņu parašas, gan arī atlicināt laiku sakaru dibināšanai ar visas pasaules radio amatieriem. Ekspedīcijas laikā tika nodibināti vairāk kā četrdesmit tūkstoši radiosakaru ar visdažādākajiem zemeslodes nostūriem. Aizbraukšanas dienā dažu stundu laikā savācām antenas un iesaiņojām aparatūru, atvadījāmies no vietējā apkalpojošā personāla un dodamies mājupceļā.

            Komandas vārdā gribu izteikt pateicību Latvijas Mobilajam Telefonam un Latvijas Radio Amatieru Līgai par sniegto finansiālo atbalstu šīs ekspedīcijas rīkošanai.

73! de YL1ZF/C53ZF Kaspars