,

 

Latvijas radioamatierisma vēsture

                                                                                                                                                                YL2CR

                                                                                                                                                                Juris Trukšāns

1924.-1940.g.g. periods

 

                .

1926.g. LRB sāka izdot savu oficiozu – žurnālu “Radio”. Žurnālā bija arī ĪV stūrītis, kurā publicēja galvenokārt amatieru novērojumus (gan amatieru, gan apraides staciju). Latvijas amatieru saukņa prefikss bija TJ (Igaunijai TE, Lietuvai TL). Nav tikai skaidrs, kas šos prefiksus piešķīra.

 

 

                1927.gadā notika Latvijas radioorganizāciju kongress ....

 Tālāk Kārkliņš pastāstīja par žurnāla “Radio” sadarbību ar citu valstu amatieru žurnāliem. Tika paziņots, ka pirmā darbības gada laikā LRB izsūtījusi 133 individuālās un 285 kolektīvās novērotāju QSL kartītes.

 

 

1929,g. no žurnāla “Radio” slejām pazuda ĪV stūrītis. Parādījās raksti, ka amatierisms ir savu padarījis un tālāk to attīstīt nav nepieciešams. Ļoti iespējams, ka līdz ar to samazinājās žurnāla lasītāju skaits. Žurnāls kļuva arvien plānāks, papīrs sliktāks, un 1930.gadā žurnāls pārstāja iznākt.

 

Tā vietā 1929.g. beigās sāka iznākt žurnāls “Radioamatieris”, kurš sevi dēvēja par “populāru žurnālu radiotehnikai, tehnikai un  zinātnei”. Vienā no rakstiem tika atzīts, ka radioamatierisms Latvijā ir zemā līmenī, oficiālās iestādes to neatzīst. Par piemēru tika minēta PSRS, kur amatieri tika licencēti jau 1926.gadā, un kur QSL kartiņas tiek pārsūtītas par velti.

 

 

1930.gadā par nelegālu raidīšanu tika tiesāts T.Lapiņš. Lai gan izmeklēšana nevarēja pierādīt, ka Lapiņam ir raidītājs, viņu tiesāja uz kratīšanā atrasto QSL kartiņu pamata ar soda naudu Ls 200 un aparatūras konfiskāciju. Vēl viņu apsūdzēja par neoficiāla QSL biroja atrašanos viņa dzīvoklī, uz ko Lapiņš atbildēja,ka, tā kā LRB savu QSL biroju slēgusi, kādam bijis jāuzņemās šīs funkcijas pildīt. No tā var spriest, ka LRB šajā periodā pilnīgi pārtraukusi sadarbību ar īsviļniekiem. Par PTD patvarībām žurnālā bija ievietots raksts “Stāvoklis īsviļņu frontē”, kurā asi kritizētas varas iestādes par aizliegumu amatieriem raidīt.

 

Varas iestādes tomēr noraidīja jebkurus mēģinājumus legalizēt raidīšanu, aizbildinoties ar to, ka kara resors esot pret, jo amatieri varot noraidīt slepenas ziņas, kas kaitētu valsts drošībai. Tātad arī Latvijas republika nebija brīva no spiegumānijas. Pārbaudot šī iebilduma pareizību izrādījās, ka kara resors nebūt nav pretī, bet gluži otrādi – par amatierismu, jo armijā apmācītie telegrāfisti pēc demobilizācijas ātri  aizmirsa visu apgūto. Ja kaut daļa no viņiem piebiedrotos amatierismam, iemaņas tiktu saglabātas. Pēc tam, kad LRB apgāza PTD iebildumus par kara resora aizliegumu, PTD diezgan rupjā veidā atbildēja, ka šis jautājums paliek PTD kompetencē un sarakste par šo jautājumu ar LRB tiek pārtraukta.

 

Pēc  minētās sarakstes žurnāls “Radioamatieris” diezgan atklāti sāka simpatizēt radiozaķiem un slēpa pārkāpējus. Tika publicēta raidītāja shēma un būves apraksts. Vai nu šo publikāciju, vai citu iemeslu dēļ, no žurnāla slejām atkal pazuda īsviļņu informācija. Tad 1930. gadā arī šis žurnāls pārstāja eksistēt,

 

un tā vietā sāka iznākt žurnāls “Radioabonents” – “Latvijas radio abonentu ilustrēts neatkarīgs mēnešraksts”, kā bija teikts ievadrakstā. Šis žurnāls, atšķirībā no iepriekšējiem, tika iespiests uz laba papīra un saturēja visai plašu informāciju ne tikai radiotehnikas jomā, bet atspoguļoja arī citas tehnikas nozares (īpaši kara), publicēja romānus, humoru u.c. , tuvinoties vispārpoulāram.

 

Tomēr līdz 1935.gadam īsajiem viļņiem žurnāls bija slēgts, tāpēc par 1930.-1935. gadu periodu ziņu par īsviļnieku dzīvi Latvijā un pasaulē trūkst.

Pēc Ulmaņa apvērsuma sākās pastiprināta Latvijas tēla popularizēšanas kampaņa visās dzīves jomās. Acīmredzot tas arī izraisīja varas iestāžu attieksmes maiņu pret radioamatierismu, jo 1935. gada “Radioabonenta” oktobra numurā atdzimst “Īsviļņu stūrītis”. No tā uzzinām, ka eksistē jauna saukņu sistēma, kura pilnībā atbilst tagadējai. Uzzinām arī, ka 1935.g. 12. oktobrī W2FAR pirmais izpildījis WAC diplomu uz 28 MHz

 

 

Lieli svētki Latvijas radioamatieriem bija 1936. g. 17. martā, kad “Valdības vēstnesī” Nr. 63 tika publicēts likums par radioamatierismu. Amatieri tika sadalīti 3 šķirās ;

III šķira – iesācēji. Sauknis YLRS+kārtas Nr. Tie bija novērotāji bez raidīšanas tiesībām. Pēc 6 mēnešu aktīvas darbības viņi drīkstēja pāriet II šķirā.

II šķira – iesācēji ar raidītāja būves atļauju. Raidītāju drīkstēja mēģināt uz antenas ekvivalentu. Aiz     YL prefiksa tiem piešķīra 3 burtu sufiksu. Pēc 6 mēnešu darbošanās viņi varēja pretendēt uz pāreju I šķirā.

I šķira – pilntiesīgi amatieri telegrāfisti, kuri pēc viena gada darbošanās II šķirā drīkstēja darboties   arī phone 28 un 56 MHz diapazonos.

               

.

1937.g. sākās aktīva 56 MHz diapazona apgūšana Eiropā. Tā 29.martā starp Angliju un Franciju tika nodibināti pirmie sakari. Žurnāls “Radioabonents” publicēja UĪV uztvērēja shēmu. 1936.g.27. decembrī G5BY signāli bija sadzirdēti ASV, bet 1937.g. 31.janvārī CN8MQ signāli Anglijā. 1937.gadu var uzskatīt par UĪV apgūšanas gadu Latvijā, jo YL2BB un YL2CD nodibināja pirmos sakarus 1 km attālumā. 6. jūnijā pēc iepriekšējās norunas YL2CD mēģināja uzņemt sakarus ar G8HZ. YL2CD angli dzirdēja, bet anglis viņu uztvert nevarēja.

 

1938. gadā Kairā notika IARU konference, kurā kārtējo reizi uzbruka radioamatierismam. Arī šoreiz ASV delegācija savu 50000 ARRL biedru vārdā izcīnīja daļēju uzvaru, jo neiztika bez zaudējumiem. 1,8; 3,5 un 7 MHz joslās sāka strādāt dienesta stacijas. 7,2-7,3 MHz paņēma apraide, bet 56-60 MHz joslu televīzija. Tīri radioamatierismam palika tikai 14 un 28 MHz diapazoni. Par amatieriem iestājās ASV, Jaunzēlandes un Zviedrijas delegācijas. Pret bija PSRS, Japānas, Itālijas, Vācijas, Šveices, kā arī daļa Francijas un Anglijas delegātu.

.

18.maijā iznāca ĪV sekcijas biļetena “QRZ” pirmais numurs.To rediģēja ĪV sekcijas vadītājs Čakanovskis. Diemžēl visas pūles  atrast šo biļetenu bibliotekās ar panākumiem nevainagojās. Jādomā, ka tur bija interesanta informācija par amatieru dzīvi 1939 - 1940.g.

 

 

Žurnāla “Radioabonents” pēdējais numurs iznāca 1939.g. augustā. 1.septembrī ar Polijas okupāciju sākās otrais pasaules karš. Ar Satiksmes ministra 5.septembra rīkojumu amatieru radiostacijas tika slēgtas, visa uztverošā un raidošā aparatūra konfiscēta un nogādāta PTD telpās. Atļāva no aparatūras izņemt volt – un ampermetrus, kā arī vispārējās lietošanas radiolampas.