Uz galveno LRAL lapu

Par RTTY

Ievada vietā

Raksts ilgi gulēja neaiztikts, pašam to pārlasot (gandrīz pēc diviem gadiem!) spožu un jaunu ideju tā arī neradās, tāds tas ir un ņemiet par labu. Varbūt pēc laiciņa saņemšos un uztaisīšu savus iespaidus par N1MM / MMTTY tandēma izmantošanu. Un vēl, man nekad nav bijis MAC vai LINUX, par to nekas te netiks teikts (Vilnis, YL2KF, 2005. gada februāris)

RTTY

Vēlēšanās rakstīt radās filozofiskā brīdī, kad smēķējot pie puspievērta loga, un mākslinieciski pūšot dūmus, un vienlaicīgi nesekmīgi, mēģināju izdabūt tos brīvajā pasaulē. Vai tad man nekas nav ko pateikt šai pasaulei? Kā tikai to kā piedūmot? 
Ir, bet visu teikto nevajadzētu uztvert kā akmenī cirstu vārdu, viss plūst un mainās. 
RTTY HAM radio ir daļa no manas pasaules. YL2KF un RTTY ir kopā no 1992 gada, kad sāku aktīvi lietot šo modulāciju un tagad, 2003. gada sākumā, ir aptuveni 39000 QSO tikai RTTY modē vien. Man ir savi iespaidi par šo HAM radio modulācijas veidu un beidzot gribas kaut ko no tā pateikt arī citiem.

RTTY, kas?

Ir CW un SSB, trešais lielais “zilonis” ir RTTY. Neviena no citām modulācijām nav tik populāras kā šīs trīs. RTTY ir “laba” modulācija. Te es domāju gan tehniskos aspektus, gan ne pārāk sarežģīto lietošanu kopumā. Atšķirībā no SSTV, piemēram, tas ir pietiekami ātrs QSO. Atšķirībā no PSK31, tas labāk iet polārās trasēs un multipath situācijās. RTTY ātri sinhronizējas un viegli noskaņoties. Lai sāktu lietot RTTY nevajag pārāk daudz zināt, bet tomēr kaut kas “starp ausīm” ir jāieliek.

MARK un SPACE, ko?

RTTY signāls, kas “lido” ārā no raidītāja, sastāv no patstāvīga nesošā toņa, kura frekvence tiek mainīta augstāk un zemāk. Šeit nav nekādas amplitūdas modulācijas, ir tikai tīra frekvences modulācija. Zemākā frekvence tiek vienmēr saukta par SPACE frekvenci un augstākā frekvence vienmēr ir MARK. Starpība hercos starp šīm divām frekvencēm tiek saukta par SHIFT. HAM radio šis SHIFT ir standartizēts, un ir 170 Hz. Ja runājam par RTTY frekvenci kā tādu, tad ir pieņemts RTTY frekvenci norādīt kā reālā signāla MARK frekvenci. Tas ir jāņem vērā, pamatā gan tiem, kas lieto “tīru” SSB aparātu. Mūsdienu transīveri, kam RTTY ir kā speciāla modulācija, parasti frekvenci rāda RTTY režīmā jau rāda MARK frekvenci. Kur tas ir svarīgi? MARK frekvence kā frekvence RTTY stacijām parādās packet cluster sistēmā, (kurt tad ir tas DX’s?) Arī, lai sarunātu SKED’u un, lai galu galā “neizbrauktu” ārpus diapazona. Vārdos izklausās sarežģīti. Ja kāds saka, ka raida RTTY uz 14.080 MHz, tas tas nozīmē, ka MARK frekvence ir 14.080 MHz, bet SPACE frekvence būs tad par 170 Hz zemāk, tas ir 14.07983 MHz. Ja Jūsu transīvers ir RTTY režīmā tad tas arī būtu jānoskaņo uz 14.080 MHz. Ja tas ir CW vai SSB režīmā, tad tā lieta nav tik viennozīmīgi skaidra. Te, kā pieņemts teikt iepazīšanās sludinājumos, ir iespējami varianti. Par tiem mazliet vēlāk, kad būsim tikuši skaidrībā ar FSK un AFSK. Dažus modemus, arī programmas, var pārslēgties uz 200 Hz SHIFT. Praktiski tā nebūs liela problēma, jo skaļu signālu varēs uztvert un dekodēt arī no tāda raidītāja.

Attēls 1. Tāda izskatās RTTY signāla D burta laika diagramma.

Lai neradītu lielu daudzveidību, tad tagad un turpmāk runa būs tikai par tieši HAM radio lietoto pārraides ātrumu 45,45 bodi (parasti to apzīmē kā 45 bodi) un frekvenču nobīdi 170 Hz. Viena zīme sastāv no starta bita (MARK) jeb impulsa, tad pieciem bitiem Baudot kodā kodētā zīme un stop bits (SPACE). Katra impulsa garums ir 22 ms, un stop bits ir vismaz 1,5 reizes garāks. Te jāpiebilst, ka dažādos skaidrojumos par stop bita garumu eksistē dažādi teorijas traktējumi. Reāli, vismaz tās programmas, kas atrodas lietošanā šodien, raidot izmanto 1,5 reizes garāku stop bitu. Populārākās programmas lieto 33 ms, tātad viena zīme ir 165 ms gara. Atkarībā no stop bita, pārraides ātrums 45,45 baudu RTTY datu plūsmai ir no 60 līdz 65 WPM.

AFSK un FSK, kā?

Runājot par RTTY īsviļņos bieži vien sastop šos saīsinājumus – AFSK un FSK. Ar FSK tiek domāts Frequency Shift Keying jeb, burtiski tulkojot, frekvences nobīde ar slēgšanu. Ar AFSK tiek domāts Audio Frequency Shift Keying jeb audio frekvences nobīde ar slēgšanu. Neatkarīgi no metodes kādā tiek iegūts RTTY signāls, tas rezultātā ir identisks kad tiek izstarots ēterā un principā tos nevar atšķirt. MARK vienmēr ir augstākā frekvence un SPACE vienmēr ir zemākā frekvence. Kur tad ir tā starpība? Tas ir tikai tur, kā transīvers izveido RTTY radiosignālu, jeb citiem vārdiem, kāds ir tehniskais risinājums, lai iegūtu divu frekvenču nobīdi par 170 Hz un “pūstu” to ēterā. Ar FSK metodi transīvers saņem no TU (terminal unit) tikai vienkāršu komandu atslēgts-saslēgts (ON-OFF) un izdara saskaņā ar to nesošās frekvences nobīdi par 170 Hz. Parasti tas notiek kā heterodīna atbalsta kvarca frekvences attiecīga izmaiņa, varētu būt arī caur attiecīgu komandu tieši frekvenču sintezatorā. Te gan jāpiebilst, ka daži no vecāka tipa transīveriem ir aprīkoti ar RTTY/FSK, bet ieskatoties tā shēmā uzmanīgāk atklājas, ka RTTY signālu tas veido pārslēdzot toni vienam ģeneratoram vai ar diviem audio ģeneratoriem. Lietotājam, kas cītīgi nenodarbojas ar transīvera vāku skrūvju vītnes pārbaudi, tas pamatā būtu vienalga. Praktiski tas notiek tā, ka “vadiņš” no termināla ir jāpievieno pie attiecīgas FSK ieejas kaut kur transīvera aizmugurē, parasti uz kāda no ACC. Termināls – tas varētu būt gan kāds no Kantronics KAM, AEA PK-232MBX, Timewave DSP, HAL DXP-38 un tamlīdzīgs “dzelzis” jeb, kā vēl parasti mēdz teikt, “modems” vai arī tikai tīri “kompjūteriska modema” - no datorprogrammas un skaņas kartes tandēma. FSK ir vienkāršāka un labāka sistēma, mazāk iespēju kļūdīties un raidošais RTTY signāls būs vienmēr perfekts un nepārstūrēts. Ja Jūsu transīvers paredz FSK RTTY tad noteikti to izmantojat. Praktiski citādi izmantot šādu transīveru izskatās muļķīgi jau tāpēc vien, ka arī uztvērējs šajā režīmā lieto “pareizos” filtrus un nevajag neko speciāli pielāgot. Diemžēl nepastāv vienota standarta par to kāda ir pievadītā FSK komanda pēc polaritātes. Praktiskā dzīvē tas nozīmē to, ka ir iespējams arī ar FSK RTTY transīveru būt ar “kājām gaisā” jeb reversētu RTTY signālu. Parasti gan transīverā gan programmām ir paredzēta RTTY signāla reversācija.

Otrs veids ir AFSK. Šajā variantā tiek izmantots SSB transīvers un atšķirībā no FSK tagad tiek pievadīts audio signāls mikrofona ieejā vai speciāla audio ieejā. Pēdējais ir visnotaļ labāks risinājums. Kāpēc samazināt audio signālu līdz dažiem milivoltiem un atkal to pastiprināt ja no TNC vai skaņas kartes jau nāk ārā ap 0,3 – 0,5 V? Raidīšanas brīdī no modema vai skaņas kartes transīvers saņem divu toņu skaņas signālu ar 170 Hz nobīdi starp tiem. Tas tiek ar SSB raidītāju pārvērsts radiosignālā ar to pašu 170 Hz nobīdi. It kā viss vienkārši. Bet te sākas visinteresantākā problēma visā HAM radio sistēmā. Nekur neviens nav noteicis sākumā kāda sānjosla tad būtu jālieto. Visu laiku tika tikai noteikts, ka MARK ir augstāk un SPACE zemāk. Ja agrāk, lietojot modemus, tas bija atkarīgs no šo modemu ražotāju sākuma izvēles, bija vienkāršāk. Tad visi modemi un vienmēr un visur prasīja lai SSB transīvers būtu LSB jebkurā diapazonā, kaut 80 m vai 20 m, vai 15 m. Tad tas bija “nerakstīts” standarts un citādi nemaz nevarēja to iedomāties. Tagad, kad galveno vietu ieņem programmatūra un datora skaņas kartes, pēkšņi radās “ķīselis”. Viena programma domāta lietot LSB, otra USB, vēl cita vispār vēl trakāk, zem 10 MHz ir LSB, virs 10 MHz ir USB. Tik tālu vēl varētu kaut kā dzīvot. Reālā situācija ir dramatiskāka, piemēram, man cita stacija piedāvā pāriet uz 14.080 MHz RTTY, tā otra “veča” transīvers ir reālā RTTY modē ar FSK, un kam frekvence šajā režīmā ir kā reālā MARK frekvence, viņš uzliek savai “kastei” frekvenci 14.080 MHz un nospiež RTTY. Man ar savu SSB un AFSK sākas problēmas. Vispirms jau kādu programmu es lietoju, tas nozīmē vai nu LSB vai USB, tad vēl kādi toņi tiek producēti no skaņas kartes. Mans SSB transīvers taču rāda tā saukto nospiestā nesēja frekvenci. Ja SSB transīveram no skaņas kartes vai modema pievada 1000 Hz audio signālu un to raida uz 14.081 MHz LSB režīmā tad tas “pīkstiens” reāli ēterā ir 1000 Hz zemāk, tas ir uz 14.080.000 MHz. Pieņemsim, ka tas ir MARK signāls. Tik tālu O.K., un kas ar SPACE? Tam vajadzētu būt 170 Hz zemāk, tātad 14.079.830 MHz. Kādai tad būtu jābūt audiofrekvencei transīvera ieejā priekš SPACE? Matemātika rāda, ka no 14081000 atņemot 14079830 ir 1170. tātad, ja MARK audio frekvence ir 1000 Hz tad SPACE audio frekvence ir 1170 Hz. Tādi audio “cipari” tiek pieminēti tikai lai nodemonstrētu matemātiku. Praktiski ļoti, ļoti nerekomendējas izvēlēties zemas frekvences audio toņus. Audio toņiem jābūt perfektām sinusoīdām, pie pat nelielām novirzēm no sinusa tie rada papildus harmonikas jau audio kaskādēs SSB raidītājā un tādēļ rekomendē MARK audio frekvenci 2125 Hz un SPACE audio frekvenci 2295 Hz. Reizēm vēl figurē centrālā AFSK frekvence, kas šajā gadījumā ir 2210 Hz. Taisnības labad gan jāpiemin, ka vēsturiski vēl eksistē otrs MARK/SPACE frekvenču standarts, tā sauktais Eiropas variants 1275/1445 Hz. Šodienas skatījumā, kad arvien vairāk tiek lietotas tikai skaņu kartes un programmatūra, faktiski šie standarti nav kritiski, tie zaudē savu piesaisti pie konkrētajiem “dzelžiem” ar fiksētiem filtriem. Ja paskatās uzmanīgāk, tad iznāk, ka audio MARK un SPACE frekvenču lielumi ir pretēji radio signāla lielumiem. Tas tā notiek, jo izmanto LSB un pieturas pie tradicionālajām metodēm, visi relatīvi vecie KAMi vai AEA un tamlīdzīgi “dzelži” producē tieši šos toņus un līdz ar to pārpratumi negadījās tik bieži. Tagad ir cita tehnika un citas problēmas. Ja atstāj ieslēgtu, piemēram, 14 MHz USB, tad notiek divas lietas. Vispirms, neko sakarīgu neizdosies uztvert, kaut kādi nesakarīgi teksti un viss. Otra lieta, ka arī noraidītais RTTY signāls būs invertēts un kādam citam tas arī būs tikai “štrunts” jeb garbage uz ekrāna. Kur un kāpēc rodas šī inversija, tas ir katru reizi cits stāsts, bet vēlams ir tomēr QSO laikā to galanti pateikt tam “reversajam” ka ar viņa signāla polaritāti nav kaut kas kārtībā. Pašam gan jābūt drošam par savu signālu…... Pievienot transīveri modemam vai skaņas kartei AFSK režīmā būtībā ir tikpat vienkārši kā FSK, ja nu vienīgi nākas tomēr lietot mikrofona ieeju un jātaisa audio signāla vājinātājs. Samērā svarīgi pie AFSK ir nepārslogot audio kaskādes, vajadzētu rūpīgi skatīties lai nesāk darboties ALC sistēma, citādi jau ir par daudz un signāls sāk kļūt nelineārs. Nekādi audio procesori vai compressori! Tie noteikti jāslēdz ārā. Ja tādu “signāliņu” “iepūš” vēl “pareizajā” “lampiņu” pastiprinātājā tad tava Callsignal “popularitāte” ir garantēta. Vismaz pāris signālu uz tā paša diapazona un, ja paveiksies, tad arī vēl tīri dekodejams signāliņš vienu band zemāk. Pašam ir nācies saukt šādu signālu-spoku vienu diapazonu zemāk, līdz atradu to pašu CQ staciju ar graujošu 59+10 dB signālu citā vietā.

Ja skatām to lietu tīri no digitāla viedokļa, tad loģiskais “1” ir MARK un loģiskā “0” ir SPACE.

CIPARU reģistrs un BURTU reģistrs, kāpēc?

RTTY lieto Baudot kodu, tas tika radīts ilgi pirms vārda radio, bet vēl arvien šis Baudot kods tiek plaši pielietots. Baudot (jeb International Telegraph Alphabet No. 2, ITA2, kā to pareizi sauc) kods ietver burtus, ciparus un dažādas speciālas zīmēs, līdzīgi kā mūsdienu datora kods. Taču atšķirībā no datora, kas lieto 8 bitus katrai zīmei, Baudot kods lieto tikai 5 bitus kodam un vēl starta bitu un stop bitu. Pie mazāka bitu skaita zīmē paātrina to noraidīšanu un samazina iespējamo kļūdu skaitu. Taču te ir viena problēma. Piecu bitu kods spēj nodrošināt tikai 32 dažādu zīmju kodējumu. Angļu alfabētā ir 26 burti pluss vēl visi 10 ciparu un plus vēl punktuācijas zīmes. Ar 32 zīmēm nepietiek, pat ja lietotu tikai vienus lielos burtus. Varētu pielietot lielāku bitu skaitu, bet tika atrasts daudz viltīgāks risinājums. Par cik informācija, ko nosūta pamatā sastāv no burtiem un mazāk no cipariem un punktuācijas zīmēm, tad pamata zīmes ir burti. Vēl paliek pāri 6 koda zīmes un divas no tām tiek izmantotas ļoti viltīgam gājienam. Viens kods ir BURTU REĢISTRS un otrs ir CIPARU REĢISTRS. Kā tas viss darbojas? Kad raida kādu no pamata zīmēm, tātad burtus, nekas īpašs nenotiek, bet ja vajag noraidīt kādu no cipariem vai punktuācijas zīmēm tad vispirms tiek noraidīts CIPARU REĢISTRA kods (tas gan nekādā veidā nav redzams ekrānā, izņēmums ir RITTY, šī programma ļauj redzēt arī visus kodus) un pēc tam vajadzīgais cipars. Praktiski noraidīts tiks viens no iespējamajiem 32 koda variantiem, bet uztvērēja pusē reakcija uz saņemto kodu būs divejāda. Piemēram burts Q un cipars 1 lieto vienu un to pašu bitu kombināciju. Ja pirms šis kombinācijas būs CIPARU reģistrs, tad uztvērējs atainos zīmi 1 uz ekrāna, ja pirms tam būs bijis BURTU reģistrs, tad šo kodu atainos kā zīmi Q. Vispār jau šī reģistru maiņa notiek automātiski un lietojot mūsdienu datora klaviatūru par to nav īpaši jādomā. Toties tas palīdz izskaidrot kādēļ reizēm RST 599 tiek parādīts uz ekrāna kā TOO vai kāpēc vārds PETER ir pēkšņi kļuvis par 03534. Problēma ir tur, ka QRM dēļ nav ticis pieņemts reģistra kods un uztvērējs nezin, ka tagad ir jāraksta burti ciparu vietā vai otrādi. Reģistra kods netiek noraidīts pirms katras zīmes, bet tikai pirms pirmā burta un turpmāk sistēma paliek šajā BURTU reģistrā. Tas pats ir pretējā variantā, pārejot no burtiem uz cipariem. Ko nu? Risinājums ir diezgan vienkāršs. Mūsdienu datora klaviatūra sastāv no četrām taustiņu rindām. Ja kādam vēl ir atmiņā kāds izskatījās mehāniskais teletaipa vai teleksa aparāts, tad tas zinātu, ka tam bija tika trīs taustiņu rindas. Bija speciāls BURTU un CIPARU reģistra pārslēgšanas taustiņš, tagad datora klaviatūrām tur ir SHIFT. Augšējo taustiņu rinda bija vienlaicīgi arī ciparu rinda no 1 līdz 0, tas burtos būtu QWERTYUIOP. Te ir viss noslēpums, tagad ir četras rindas, cipariņi ir no attiecīgā burta uz augšu un pa kreisi. Dažas no HAM radio RTTY programmām māk pārcelt nepareizajā reģistrā pieņemtos simbolus uz pareizo reģistru. Diemžēl tā nu tas ir, bet jāņem vērā ka RTTY sistēma un Baudot kods pirmsākumos tika radīta kā sakaru veids, kas izmanto tiešu savienojumu ar divu vadu līniju starp divām “tālrakstošām” mašīnām.

RTTY koda tabula

Daži no kombinācijas kodiem ir ar vēsturisku nozīmi un ko tagad, lietojot kompjuterizētas sistēmas, vairs nemaz nepamana. CR jeb “karetka atpakaļ” mehāniskajā teletaipa mašīnā pārvietoja rakstīšanu uz rindas sākumu. LF jeb rindas pārvietošana pagrieza papīru par vienu raksta rindu uz priekšu. Uz mūsdienu klaviatūras to apvieno ar vienu taustiņu “ENTER”, CR un LF bija izvietoti tieši tajā vietā, tagad ENTER ir pārņēmis divi taustiņu vietu. ITA2 kods tika lietots pie mums teletaipa un TELEX sakaru sistēmā. FIGS+D kombinācija palaida tā saukto “autoatbildētāju” jeb katras teletaipa mašīnas abonenta koda identifikatoru. Pēc tā varēja redzēt vai savienojums ir noticis ar vajadzīgo teletaipa mašīnu. Nospiežot FIGS+J ieskanējās zvaniņš korespondenta aparātā, tas nozīmēja ka vajag pašu operatoru pie klaviatūras. Parasti vecā teletaipa raidījumi notika no iepriekš sagatavotas perfolentes un varēja notikt bez cilvēka klātbūtnes uztverošajā pusē. 
Vēl jāpiebilst ka Baudot un ITA2 nav vienīgie šī koda varianti, pamatojoties uz šo ideju eksistē vairāki nacionālie varianti, piemēram, zviedru vai krievu alfabētam.

Noskaņošanās uz RTTY signālu, kādēļ?

Visi modemi, arī skaņas kartēm domātās programmas, satur dažādus noskaņošanās indikatorus. Protams, var diezgan tuvu “piebraukt” izmatojot tikai dzirdi, bet precīzi un ātri noskaņoties uz RTTY signālu izdodas tikai izmantojot vizuālo indikāciju. Bez precīzas noskaņošanās uz RTTY signālu nevar iztikt, gan modemi gan skaņas kartes un programmas īpaši tālāk par 40 vai 50 Hz no pareizās frekvences neko nespēs dekodēt. Modemam indikators sastāv no gaismas diodītēm, skaņas kartēm ir visāda veida spektrogrammas jeb “ūdenskritumi”, ko no katrs uzskata par labāku. Ļoti labs veids ir lietot X un Y izvērsi oscilogrāfā, tagad gan reti lietota metode. Tieši šādu metodi, tikai programmas veidā, izmanto MMTTY autors. Liela starpība iespēju ziņā un arī priekšrocība skaņas kartei pret modemu ir tieši noskaņošanās. Lietojot “dzelzi” jeb modemu uztvērējs bija jānoskaņo precīzi un tur nebija variantu. Tagad esošās programmas un skaņas kartes pielieto AFC (automātisku frekvences korekciju) un programma pati spēj “piebraukt” pie RTTY signāla. Taču te gadās visādas nelaimes, kas agrāk praktiski netika novērotas. Ja mans uztvērējs ir pietiekami precīzi noskaņots, piemēram, uz kādas stacijas CQ raidīto signālu, praktiski kļūda varētu būt apmēram 10 – 15 Hz nost no absolūti precīzas frekvences, tad sākot raidīt korespondentam savu izsaukumu, es priekš viņa būšu tikai par tik nost no pareizās frekvences cik es pats būšu bijis neprecīzs. Modemu iespējas bija samērā ekvivalentas un katastrofālas novirzes bija retums. Tagad AFC spēj “noķert” signālu jau 100 Hz un pat vairāk nost no patiesās noskaņojuma vietas. Ko tas nozīmē praktiski? Ja es lietoju pietiekami šauru filtru uztvērējā, piemēram, 250 Hz, tad es tādu saucēju reāli nemaz nevaru dzirdēt un arī programmas AFC to iespējams, ka “nenoķers”, jo AFC sākumā “sēž uz nulli” un lai automātika sāktu reaģēt ir nepieciešams kaut kāds laiks un attiecīgs signāla līmenis. Tāda situācija veidojas, ja kāds lēni “zondējas” cauri diapazonam un viņa skaņas kartes programma ar ieslēgtu AFC piepeši sāk dekodēt un uztvert RTTY signālu. Neturpinot īpaši precīzāku noskaņošanos un tikai “dragā”, un rezultāts var būt nekas vairāk kā QRM citiem. Tāpēc, ja esiet tas, kurš “meklējas” tad noteikti to brīnumu, ko sauc par AFC, ir jāizslēdz. AFC ir vērtīgs palīgs ja stacija “sēž” uz vietas, tātad tikai CQ variantā. No otra jauninājuma, kas tiek iekļauts RTTY programmās skaņas kartēm ir tāda opciju kā NET. Tās ideja ir ka arī raidītāja frekvence “braukā” līdzi uztvērējam vadoties pēc AFC sistēmas. Kam vajadzīgs šāds režīms? It kā lai būtu TX frekvence turpat kur RX frekvence. Bet ar izslēgtu AFC jau tā tas ir!!! Kam man ir “jābrauc pretī” ar savu raidītāju? Kā lai es to zinu uz kuru pusi “jābrauc”? Ja jau tā otra stacija mani uztver uz šīs frekvences, tad kāpēc manam raidītājam pēkšņi būtu jāsāk raidīt uz tās frekvences, uz kuras es uztveru viņu? Mūsdienu transīveri praktiski nedreifē, to stabilitāte ir pietiekoša priekš RTTY “ar atliektiem galiem”. Toties programmas AFC visu laiku “lēkā”, pat pie relatīvi precīzas abu staciju signālu sakritības pēc frekvences. Jo zemāks ir uztveramās stacijas signāla līmenis jo grūtāk AFC ir veikt savas funkcijas. Ir gadījies, ka AFC sistēma reizēm īslaicīgi palaižas vaļā un “noķer” MARK vietā SPACE frekvenci., ar NET nākošo reizi mans TX signāls būtu 170 Hz sāņus…. Vēl viena situācija. Kāda DX stacija raida īsu CQ. Tam seko “kaudze” saucēju signāli, AFC lēkā pakaļ katram skaļākajam, pēc dažām sekundēm DXs atbild tieši man, bet AFC un NET ir jau paspējuši nobīdīt mana TX frekvenci kopā ar RX frekvenci un DXs mani vairs vecajā vietā neuztvers. Pie nelieliem signāla līmeņiem šāda situācija ir diezgan iespējama. NET ir derīga un ērta opcija tām programmām, kuras dod iespēju noskaņoties uz signālu izmantojot tikai uztvertā audio signāla spektrogrammu jeb “ūdenskritumu”. Tad ir ērtāk samērā vienkārši “uzklikšķināt” uz signāla “bildītē” ar ieslēgtu NET un AFC, pēc īsa brīža programma “piebrauks” pie signāla un tad varētu izslēgt NET. Jūsu raidītājs tagad ir “pretī” korespondenta signālam un NET vairāk nav vajadzīgs, AFC var turpināt lietot vai nelietot, tas atkarīgs no konkrētas situācijas. Piedzīvojumi ar AFC un NET ir iespējami tikai ja lieto AFSK RTTY raidīšanas metodi. Ja transīvers ir reāls FSK RTTY aparāts, tad izmantojot FSK režīmu, tas ir pasargāts no raidītāja frekvences mainīšanās līdzi AFC. Vēlreiz, atgriežoties pie transīveriem un frekvencēm. HAM radio ir pieņemts par RTTY frekvenci uzskatīt MARK signālu ēterā. Ja transīvers būs LSB vai USB režīmā tad no attiecīgi jāpieskaita vai jāatņem 2125 Hz no displejā redzamā lieluma, ja lieto reālu FSK RTTY tad arī vēl jāskatās kādu transīveri lieto un ko saka tā lietošanas instrukcija. Pārsvarā visi Icom un Ten-Tec firmas transīveri droši vien parādīs MARK frekvenci, tātad it kā viss kārtībā. Toties piemēram Kenwood TS-930 vai TS-940 parāda SPACE frekvenci. Dažādi profesionālie uztvērēji ar RTTY režīmu lieto indikācijas atskaitei arī centrālo frekvenci 2125 Hz. Lūk ko nozīmē, ja nepazīst GOST’u….

JOSLAS PLATUMS un FILTRI, cik?

Ja RTTY signāls ir tikai viens uz diapazona, tad to uztvert nav liela problēma ar jebkuru uztvērēju, kaut tas būtu SSB aparāts ar platu filtru. Tiklīdz RTTY signāli ir vairāki un tuvu viens otram, nepieciešamība pēc šaurāka starpfrekvences filtra ir ļoti jūtama. Priekš HAM radio RTTY pie 170 Hz SHIFT frekvences un ātruma 45 bodi (patiesībā precīzs ātrums ir 45,45 bodi) būtu nepieciešams ap 250 Hz plats filtrs. Ar 500 Hz arī var labi dzīvot, ja vēl platāks tad kādā brīdī tas var jau būt par šķērsli veiksmīgai darbībai. Kāpēc ne 170 Hz, ja jau tikai 170 Hz nobīde? Iemesls ir tur, ka šāds RTTY signāls praktiski ir FM modulācijas veids un FM modulācija veido papildus ārpusjoslas signālus. Parasti RTTY režīmam paredzētie transīveri izmanto speciāli RTTY sagatavotu filtru vai vairākus filtrus. Ja nākas lietot SSB transīveri un AFSK, tad lieti var noderēt audio filtrs, kas pieslēdzas uztvērēja izejā starp modemu vai skaņas karti. Protams, tas ne vienmēr palīdzēs, jo platais filtrs starpfrekvences kaskādē pieļauj iespēju, ka vienas ļoti spēcīgas stacijas signāls noslēgs uztvērēja automātiskā pastiprinājuma regulēšanas ķēdi. Tur vairs nelīdz nekas, ne tas, ka skaņas karte, ne pat speciāls audio DSP filtrs. Uztvērējs vienkārši ir “ciet”. Vēl viens triks, ko izmanto SSB transīveros. Izmanto PBT, izgriežot to līdz galam. Tā panākot uztvērēja zemfrekvencē caurlaidību sākot no apmēram 1800-1900 Hz līdz konkrētā SSB filtra augšējai frekvencei, kas varētu būt ap 2500 Hz, tas faktiski izveido caurlaidību ap 700 Hz platā joslā. Protams, tas nav nekas īpaši labs, bet ar šādu metodi var strādāt pietiekami veiksmīgi. Pie tā vēl jāņem vērā ka vienmēr vēl var “piekabināt” kādu audio filtru vai audio DSP. Kopumā tas izveido pietiekami selektīvu sistēmu. Digital Signal Processing jeb DSP pielietojums transīveros tagad ļoti strauji izmaina paša uztvērēju būtībā kā tādu. Pašos pirmsākumos tie bija faktiski kā audio signāla DSP, tā iekšējā procesora ātrums neļāva apstrādāt augstākas frekvences. Lai nu kas, bet šīs “digitālās lietiņas” attīstās ļoti strauji. Tagad DSP ir jau starpfrekvencē, to efektivitāte arvien pieaug, bet tas tad nav stāsts tikai par RTTY vien. Jau tagad ir KACHINA un PEGASUS transīveri, kurš var paredzēt kā izskatīsies tās mūsu “kastītes” vēl pēc dažiem gadiem. Mani vilina šie trīs burti – software defined radio......SDR.

RTTY FREKVENCES, kur?

Ir diezgan viegli atcerēties frekvenču “logus” kuros amatieru HF diapazonos ir iespējams izdzirdēt RTTY signālu. Tie vairākos no mums atvēlētajiem diapazoniem ir no 80 līdz 100 KHz augstāk, skaitot no diapazonu sākuma. Konkrēti mums Latvijā atļauts lietot RTTY sekojoši:
1838 – 1842 KHz
3580 – 3620 KHz
7035 – 7045 KHz
10140 – 10150 KHz
14060 – 14112 KHz
18100 – 18110 KHz
21080 – 21120 KHz
24920 – 24930 KHz
28050 – 28150 KHz
Paši aktīvākie ir protams 14 un 21 MHz, ļoti reti būs RTTY uz WARC un vēl retāk 1,8 MHz. Tāpat pastāv nelielas atšķirības par atļautajām RTTY frekvencēm starp IARU reģioniem un atsevišķam valstīm. Piemēram, Japāna uz 80 m ir tikai 3520 –3525 KHz, uz 40 m ir 7025 – 7035 KHz. Turpretī ASV stacijas uz 40 m bieži ir 7080 – 7100 KHz, kaut gan tām atļauts RTTY sākot no 7000 KHz.

RTTY DX, kam?

Gandrīz visas pēdējo gadu lielākās DXpedīcijas tagad noteikti bez SSB un CW ir bijušas pietiekami aktīvas arī RTTY. 2002. gadā tika izskaitļots cik aptuveni tad ir tās RTTY aktīvās stacijas, kuras reāli varētu pasaukt, piemēram, VP6DX. Izrādās, ka tikai aptuveni ap 5000. Tas nemaz nav tik daudz, konkurence ar CW un SSB ir daudzkārt lielāka. Tātad, ar RTTY tikt klāt DX stacijai vajadzētu būt vieglāk. Kā jau to var paredzēt, tad vairums gadījumos DX stacijas darbojas 14 un 21 MHz diapazonos. Parasti 14.080 vai 21.080 MHz. Parasti lieto SPLIT UP 2 – 10 KHz, RTTY pile-up ir mazliet atšķirīgs no CW vai SSB. Te saucot vienmēr lieto pilnu savu izsaukuma signālu, paša DX Call saucot bieži vien nelieto un noraida tikai savējo 2 vai 3 reizes. Tā saucamajai DX pile-up “disciplīnai” visiem ir jābūt pietiekami augstai. Pāris “neuzmanīgie” var sabojāt dzīvi visiem daudz vieglāk nekā tas būtu SSB vai CW. Kas par lietu? Lieta ir pašā RTTY QSO iespējamībā vai neiespējamībā. RTTY signālu var dekodēt tikai ja QRM, QRN un paša lietderīgā signāla līmenis to pieļauj. Ja cilvēka dzirde un viņa smadzenes spēj “izlobīt” Morzes kodā divus vai trīs gandrīz vienāda toņa un amplitūdas CW raidītājus tad diemžēl RTTY demodulators, lai arī kāds tas nebūtu, var apstrādāt tikai pietiekami “tīru” signālu. Pat ja viens signāls ir par divām, trim ballēm pēc S-skalas vājāks, tas vienalga neļaus dekodēt neko no stiprākā signāla. Atliks tikai QRZ? Praksē vissmagākās situācijas izveidojas ar tā saucamajām pusretajām DX teritorijām. It kā nav pārāk reta, it kā CW ir bieži, un t.t., bet RTTY izrādās daudziem vajag, pats šis pus-DX skaita sevi par ikdienas čatotāju un splitā strādāt negrib. Tad tādu sasaukt ir daudz grūtāk. Te daudz atkarīgs no tā kad pasaukt un kā pasaukt. Vienmēr ar savu pilnu Call vienu, divas reizes uzreiz pēc QRZ?, tad jāpagaida (ja nu tiešām paveicas un sadzirdēja..) un ja arvien DX klusē tad jāmēģina trāpīt tajā laikā kad ir vismazāk vēl citu saucēju. Galvenais ir izjust tās DX stacijas raidīšanas un klausīšanās ritmu. Nav jēgas RTTY saukt gari un neatlaidīgi. DX ja tieši tavējo Call arī izdzirdēs, tad izdzirdēs kādu īsu brītiņu, un tūlīt raidīs savu īso “599 peršiņu”. DX sen jau gaidīs citu Call tad, kad būsi beidzis raidīt nepārtraukti savus Call reizes piecpadsmit pēc kārtas….Nu ko tur daudz, nu ir jau līdzīgi kā SSB.

Pats svarīgākais ir lai tiktu pareizi pieņemts jūsu Call, RST protams šādās reizēs ir 599. Tāpēc lietderīgi ir varbūt atbildēt apmēram tā : VP6DX QSL 599 DE YL2KF YL2KF. Tātad savu Call varētu raidīt pat divas reizes. Ja DXs steigsies tad viņš savu QRZ? var sākt raidīt kaut tūlīt pēc pirmā jūsu call, varbūt arī nē, bet vienalga būs iespējams pateikt vai QSO ir OK vai nav pēc tā ko DX raidīs tad, kad transīvers pārslēgsies atpakaļ uz uztveršanu. Ja ir aizdomīgs klusums un DX neraida tad iespējams, ka viņš tomēr nav jūs dzirdējis. Ja ir redzams pilns teksts nākamajam VP6DX QRZ? UP vai kaut kas daļēji …Z? UP, tad viss it kā būtu kārtībā. Pēdējā variantā DX bija sācis raidīt tūlīt pēc pirmā YL2KF saņemšanas, bet otrā YL2KF pārraides laiks bija īsāks nekā visa tā DX QRZ? nākamā “peršiņa”. Tad man ir skaidrs, ka QSO ir O.K. Tāds ir viens no variantiem kā un ko darīt. Tāpat kā cilvēce maina apģērbu vai matu garumu līdzi modei, tāpat arī RTTY pasaulē darbības stils mazliet pamainās. Latvija priekš citiem diemžēl nav DX RTTY. Tieši otrādi, pēc pieprasījuma tā ir kaut kur apmēram starp 30 un 40 vietu no pēdējā gala.

RTTY CONTESTING, ja?

RTTY kontesti ir “saindējuši” ne vienu vien. Piedaloties tajos bieži vien izdodas dabūt QSO ar retiem DX vai maksimāli īsā laikā savākt tās 100 DXCC RTTY varbūt pat 24 stundu laikā. Tad kur vēl paliek pats process, jo beidzot kādam tā YL-land ir vajadzīga reizinātājam, var gadīties brīži ar reālu pile-up, izdodas kādu pirmajam “pārkliegt” un t.t. Gada laikā ir aptuveni 30 RTTY kontestu, daži ilgst tikai 4 stundas, citi visu 48 stundu garumā. Dažos piedalās labi ja 50 stacijas, lielajos, kā CQWW vai WPX RTTY, piedalās ap 700 stacijas. Lielo “monstru” staciju nav pārāk daudz, lielākā daļa strādā tika ar “pliku” transīveri un ikdienišķām antenām. Tātad te nav obligāti visam jābūt “ar visām ekstrām” un citādi nemaz nav vērts sākt. Piedalīties var vienmēr.

Lai tā “spēlīte” tiešām kļūtu par izpriecu, viss ir atkarīgs no tā kādu kontesta programmu izmanto. Vienmēr ir izvēle, bet jāņem vērā arī konkrētie sacensību noteikumi, tas ir viens, un otrs aspekts ir, kā attiecīgā programma veido attiecīgā kontesta atskaiti. Galvenās programmas, secībā pēc to popularitātes( neaizmirstot, ka tas ir 2002.g. beigās, tagad uz DOS platformas iespējams, ka daudzi pat nemāk datoru palaist.

Ar * atzīmētas ir tās, kas palikušas aktuālas 2005.g. pavasarī) , kuras vairāk vai mazāk varētu derēt kādam no RTTY kontestiem:

• RTTY by WF1B - lieto RITTY vai modemu (caur COM portiem iespējams MMTTY)
• WriteLog by W5XD * - lieto MMTTY kā RTTY mašīnu
• RCKRtty by DL4RCK * - lieto MMTTY kā RTTY mašīnu
• N1MM Logger * - lieto MMTTY kā RTTY mašīnu
• OH2GI HAM-SYSTEM – lieto RITTY vai modemu
• MixW by UT2UZ&UU9JDR *
• MMTTY by JE3HHT *
• TrueTTY by UA9OSV *

WF1B ir tikai RTTY kontestiem domāta DOS programma, tagad gan netiek atjaunināta, uztur praktiski visus RTTY kontestus, pēdējā 5.02 versija ir bezmaksas. WriteLog ir Windows, spēcīga universāla kontestprogramma, uztur arī praktiski visus RTTY kontestus. Tā ir tikai par maksu, katra jaunāka versija atkal par maksu. WriteLog grūti darbināt uz 14” ekrāna, to visādo lodziņu ir pārāk daudz. Ar lēnu CPU un nelielu RAM var būt problēmas gūt labu RTTY signāla dekodēšanu. RCKRtty ir Windows, pamatā RTTY kontestiem, uztur arī dažus CW un SSB kontestus. Uz lēna CPU grūti darbināt. Kontestus uzturošā versija ir tikai par maksu. N1MM Logger ir Windows, pietiekami jauns projekts, vairāk orientēta SSB un CW, bet strauji attīstās un lietojama arī RTTY kontestos. Galvenā priekšrocība, tā ir par brīvu. Tas pats, kas ar WriteLog, daudz lodziņu un vēlams pietiekami jaudīgu CPU. OH2GI HAM-SYSTEM ir vēl arvien DOS, tiek nepārtraukti uzturēta un ir vienīgā programma, kura uztur pilnīgi visus RTTY kontestus, pats autors ir aktīvs kontesteris. HAM-SYSTEM ir tikai par maksu. MixW ir universāla Windows programma visādiem mērķiem, ne tikai RTTY. Pati populārāka starp PSK31 lietotājiem. Par maksu, bet demo versija ir ar visām tām pašām funkcijām. Nevajag pārāk jaudīgu CPU. Eksistē speciāli faili priekš daudziem RTTY kontestiem. Nedaudz atšķirīgs programmas lietošanas stils, MixW vispār ir mazliet “baltais zvirbulis” vairākos aspektos. MMTTY, kas ir bezmaksas, arī var pielāgot kontestu darbībai. Programma māk skaitīt QSO kārtas numuru un redz atkārtotu QSO. Lieliska RTTY signāla dekodēšana. Nevajag jaudīgu CPU un vienkārša darbošanās. TrueTTY kopā ar AALog arī ir paredzēta RTTY kontestiem, taču šis ir sarežģīts variants. TrueTTY programma ir Windows ar skaņas karti un par maksu. Šis nav pilnīgi visu iespējamo programmu saraksts, tās ir tikai populārākās un ar kurām pats esmu mēģinājis darboties. Par RITTY - personīgi es nedrīkstu rakstīt, bet varu tikai pateikt, ka par to labāks RTTY uztveršanā nav nekas (arī 2005.g. ). Nu jā, un tā nav domāta kontestam, līdz ar to tēmu beidzu....

USOS, kādēļ?

Unshift-On-Space jeb reģistra pārslēgšanās pēc tukšās rakstzīmes jeb SPACE. Lai izprastu USOS ideju vajadzētu mazliet iztēloties kas notiek uztverot un raidot RTTY. Ja raidītais RTTY signāls ir LTRS (burti) reģistrā tad pirms noraidot, piemēram, ciparu 5 tiek noraidīts FIGS (cipari) kods. Uztvērēja uztver FIGS kodu un pēc tā sekojošo ciparu 5, ja FIGS kods kaut kāda iemesla dēļ netiek pareizi uztverts tad tiek uztverts kā T. Iemesli varētu būt QRM/QRN/QSB vai to kopums. Tātad raidošā un uztveroša puse vajadzētu būt vienmēr “nosinhronizēta” pēc reģistra. USOS sistēma pārvērš SPACE kodu, kurš tiek noraidīts un uztverts, par sava veida “sinhronizācijas” kodu. Ja pārslēgšanās pie tukšās zīmes ir ieslēgta (USOS ON) tad katru reizi kad tiek noraidīta SPACE jeb tukšā zīme tiek noraidīts arī LTRS reģistra kods. USOS ON stāvoklī parasti ir ieslēgti visi multimodemi jeb MCP jau rūpnīcā. LTRS un FIGS problēma nepastāvēja Baudot koda lietošanas pirmsākumos, jo divi teletaipa aparāti tika savstarpēji savienoti caur vadu sakaru līniju. Tiklīdz RTTY sāka izmantot arī caur radio radās nepieciešamība labot situāciju. Pieņemot, ka burti tiek noraidīti daudz vairāk nekā cipari tika ieviests USOS jauninājums. Pēc katras tukšās rakstzīmes seko LTRS reģistra kods. Tas tiek noraidīts katrreiz ja nospiež “garo” tukšo taustiņu uz klaviatūras. Tas izskatās šādi - <SPACE><LTRS><BURTS>. LTRS koda uztveršanu, protams, nevar tieši redzēt uz ekrāna. Līdz ar to notiek papildus “sinhronizēšanās” pēc lietotā reģistra. Ja tiek noraidīts cipars, tad ir sekojoši - <SPACE><FIGS><CIPARS>. Pie tam, USOS var būt OFF jeb izslēgts raidošā pusē, ir iespējams, ka uztverošā pusē MCP vai programma ir ar USOS ON. Saņemot <SPACE> uztverošā sistēma pati zinās kā noreaģēt, ja pēc <SPACE> sekos <FIGS> tad tiks ieslēgts ciparu reģistrs, ja nē, tad tiks ieslēgts burtu reģistrs. Pie tam jāievēro, ka raidītājs varbūt nemaz neraidīja nekādus reģistru kodus, pēc <SPACE> vienmēr uztverošā sistēma pati paliks burtu <LTRS> reģistrā. Viss tas liekas diezgan labi, pie ikdienas sakariem vai “pļāpāšanai” pie klaviatūras visumā noderīga lieta. Toties kontestu laikā, kad jāraida kontroles numurs, kas parasti sastāv no RST+kārtas numurs, ar USOS ON situācija ir citāda. Kontesta laikā ciparu procentuāli ir vairāk, tātad pieņēmums vairs nav spēkā. Parasti rekomendētais un visumā izplatītais kontesta numura raidījums sastāv kā XX6YY 599-001-001 DE YY3EE. Jeb, <LTRS>XX<FIGS>6<LTRS>YY<SPACE><FIGS> 599 – 001 – 001 <SPACE> <LTRS>DE <SPACE>YY<FIGS> 3 <LTRS> EE. Tātad, ja sakaru kanālā pazaudē <FIGS> kodu pirms 599-001-001, tad uztvērējs dekodē to burtu reģistrā kā TOOAPPQAPPQ. Iemesls kāpēc lieto “-“ starp cipariem ir tas, ka “-“ ir ciparu reģistra zīme un kopējā teksta noraidīšana notiek ātrāk. Netiek raidīti šie papildus kodi <SPACE> un <FIGS>. Ja numuru noraida kā 599 001 001, tad <FIGS> kods tiek noraidīts pirms “5” un katras “0”. Jeb kā <SPACE> <FIGS> 599 <SPACE> <FIGS> 001<SPACE> <FIGS> 001. Tas ir mazliet ilgāk. Katra Baudot zīme pēc laika ir 165 ms pie 45,45 bodu ātruma. Kontestos, kad zināmu lomu spēlē QSO skaits, tas var būt aktuāli. Taču, tiklīdz sakaru kanāls nav ideāls un eksistē QRM,QRN vai QSB, dekodēšana vairs nav perfekta. Ar ieslēgtu USOS uztverošajā pusē pēc <SPACE> koda saņemšanas var notikt tā ka <FIGS> kods netiek pareizi dekodēts. Uztverošā sistēma tad automātiski pēc <SPACE> koda pārslēgsies uz <LTRS> jeb burtu reģistru, bet raidīti tiek cipari. Uztvērējs dekodēs 599 kā TOO. Protams, mirkli, kad notiks derīgā signāla izkropļošana, nevar paredzēt. Tādēļ parasti kontestos pielieto dažāda veida tekstu buferus. Labu uztveršanas apstākļu variants varētu būt kā 599-001-001, bet QRM apstākļiem kā 599 001 001. Vairākas dekodējošās RTTY programmas ir spējīgas nepareizajā reģistrā uztvertos ciparus pārveidot pareizi. To māk MMTTY, WF1B, MixW, arī WriteLog un citas programmas. Protams, der arī atcerēties par QWERTY atbilstību 123456 un numuru pierakstīt no klaviatūras. Kontestu tiesāšana tagad notiek caur programmu, izmantojot Cabrillo faila formātu, un katra kļūda tiek viegli atrasta. Tādēļ varbūt QSO ātrums vairs nav pats galvenais, pirmajā vietā ir QSO apmaiņas numuru uztveršanas precizitāte. Tomēr vairums operatoru kontesta laikā atstāj USOS ieslēgtu. Kādēļ? Tāpēc, ka pasaulē vairums Call sākas ar burtiem, pārraide parasti sākas ar Call, tas dod papildus iespēju, ka pārraide sākumā tiks dekodēta burtos.

Vēl, saistībā ar pārraides laiku un buferu veidošanu kontestiem. Bill/W7TI veica laika mērījumus ar oscilogrāfu diva veida buferiem:

• <CR>W1AW 599 001 001<CR> , laiks 4,4 sec
• <CR> W1AW 599-001-001<CR> , laiks 4,0 sec

Viņa mērījumos katra Baudot zīme ir 163 ms. Pirmajā gadījumā, tādēļ ka raidītājs lieto USOS, ir divas papildus FIGS zīmes, jeb 326 ms. Kontestā ar 1000 QSO tas sastāda papildus 326 sekundes jeb 5 min un 26 sec. Kāda stila buferus izvēlēties, tas lai paliek katra paša ziņā, bet diez vai atkārtotie raidījumi atsver šo laika zaudējumu.

Tekstu buferi, kādi?

Pie 45 bodu ātruma, kas pieņemts kā standarta ātrums HAM-radio, rakstīšanas ātrums ir ap 60 WPM. Ir jābūt diezgan veiklam rakstītājam lai spētu bez kļūmēm rakstīt šādā ātrumā. Jau mehāniskā teletaipa laikā tika izmantoti iepriekš sagatavoti pārraides teksti, kuri tika ierakstīti perfolentās. Tagad to dara programma, daudz operatīvāk un pārskatāmāk. F-pogas jeb buferi dažādās programmas programmējas visai atšķirīgi. Dažas programmas, kā MixW vai MMTTY, ir ar visai plašām iespējām. Citas, kā WF1B un WriteLog, vairāk domātas kontestiem, to iespējas vairāk virzītas tikai šim mērķim. F-pogu skaits parasti ir pietiekošs lai sastādītu buferus visādiem QSO gadījumiem. Var izdalīt divu veidu buferu stilu. Pirmais ir ikdienas QSO veids.

Piemēram, F-pogu komplekts minimālā variantā varētu būt šāds :

1/ CQ CQ DE YL0XX YL0XX YL0XX PSE K

2/ XX9YY DE YL0XX YL0XX YL0XX PSE K

3/ DE YL0XX YL0XX K

4/ XX9YY DE YL0XX
GOOD EVENING OM, TNX FOR CALL, 
YOUR RST 599 599 
MY NAME JOHN JOHN
QTH RIGA RIGA 
XX9YY DE YL0XX BTU PSE KN

5/ XX9YY DE YL0XX
RGR, ALL FINE PRINT OM 
TNX FER QSO IN RTTY, QSL OK VIA 
BURO, BEST DX AND 73 
XX9YY DE YL0XX BYE SK

6/ XX9YY DE YL0XX

7/ TNX FOR INFO, MY SETUP
TRX ICOM-737A AND HOME MADE
SOUNDCARD INTERFACE. POWER 100W.
SOFTWARE MMTTY.
ANTENNA IS 6 ELE YAGI.
WX SUNNY AND TEMP MINUS 4 DEG C

8/ GL OM 73 BYE SK 

9/ XX9YY QSL UR 599 DE YL0XX YL0XX TU

Ja pats esi CQ stacija, tad pietiek ar 1, 4, 5 un 8 buferi. Ja neesi CQ stacija, tad varētu pietikt ar 2, 4, 5, un 8 buferi. Buferi 3 un 9 izmantojami, kad taisa īso QSO, kas parasti notiek ar DX stacijām. Buferi 6 izmanto lai noraidītu tikai savu un korespondenta Call, parasti tas nepieciešams “pļāpāšanas” QSO laikā. Buferi 7 izmanto lai noraidītu nelielu informāciju par savu staciju. Nevajadzētu aizrauties ar sava kompjūtera cildināšanu vai cik GigaB ir HDD vai kāds printeris ir uz galda. Ja tā, tad jāpiemin cik suņu un kaķu jums ir un t.t. RTTY var darbināt ar 386 CPU, tam nav būtiskas nozīmes. Ja tiešām gribas to otru pārsteigt vai pataisīt par “maziņu”, tad rakstiet ka antena uz 80 m jums ir 4 ele Yagi. Reizēm tomēr nākas rakstīt no klaviatūras, veikla rakstīšana ir RTTY operatora gods un lepnums. Ja QSO laikā korespondents raida no klaviatūras un jautā par sava signāla kvalitāti, vai lūdz citāda veida palīdzību, tad tomēr vajadzētu atbildēt nevis ar gatavu buferi un izlikties par “beigtu” bet gan, kaut lēnām, bet no klaviatūras uzrakstīt tos pārus vārdiņus. Patstāvīgā RTTY publika ir mazliet draudzīgāka un saprotošāka, arī pieklājīgāka. Ne velti buferos parasti ir PSE KN nevis tikai sauss KN. Otrs buferu veids ir kontestu vajadzībām veidotie buferi. Protams, pats apmaiņas kontroles numurs vai tā veids ir atkarīgs no konkrētā kontesta noteikumiem, taču vairums pārējo buferu paliek faktiski nemainīgi. Sekojošs piemērs:

1/ EA TEST DE YL0XX YL0XX CQ

2/ EA6XX 599-001-001 YL0XX K

3/ EA6XX QSL DE YL0XX CQ

4/ EA6XX DE YL0XX YL0XX K

5/?? PSE AGN CALL??

6/ PSE NR?? NR?? AGN

7/ EA6XX UR NR 001 001 001 001 001 K

8/ EA6XX QSL TU, NOW EA6YY UR 599-002-002 YL0XX BK

9/ EA6XX <HI> 599-001-001 YL0XX K

Par buferu veidu un to saturu katram ir savs viedoklis par vienu vai otru niansi. Daži nelieto izsaucamā Call saucot, daži lieto tikai korespondenta Call noraidot apmaiņas numuru un t.t. Pēdējo gadu jauninājums ir atstāt CQ frāzes beigās. Tas skaidri norāda, ka saucat CQ, kaut sākumu meklējošā stacija nebūs paspējusi uztvert. Nav slikti ja lieto “de YL0XX” tikai izsaucot vai CQ laikā. Pārējos gadījumos tas praktiski ir lieki. Visas populārākās RTTY programmas spēj atpazīt izsaukuma signālu tieši no kopējās datu plūsmas. Loģika balstās uz DE <SPACE> <CALL> datu rindu. Ja pēc DE seko <SPACE> un pēc tā burtu/ciparu kombinācija, kas atbilst vispārpieņemtiem Call principiem, tad programma to spēj atpazīt kā izsaukuma signālu. Visas kontestu programmas savukārt lieto arī dalībnieku datu bāzi jeb MASTER.DTA un pazīstamie Call tiek salīdzināti ar to. Tad DE pirms šāda zināma Call var nebūt, programma to atpazīs caur datu bāzi. MixW, N1MM un WriteLog autori ir gājuši vēl tālāk, tur “DE” vispār nav nepieciešams lai atpazītu Call, taču ne vienmēr tas tiešām ir Call. Buferis 8 izmantojams pile-up laikā, kad jūs sauc vairākas stacijas vienlaicīgi. Tad pirmo korespondentu jau ievada logā un tūlīt raida nākamo numuru nākošajam Call. Programmas, kā RCKRtty vai WF1B, veido automātiski speciālu sarakstu ar dzirdētajām stacijām. Šāda metode ievērojami paātrina pile-up tempu. Buferis 9 iekļauj sevī speciāli makrokomandu <HI>. Dažas programmas, kā WF1B, N1MM, WriteLog vai RCKRtty, no speciāla FRIEND.DBF faila paņem jau zināmās stacijas operatora vārdu. Tas ir papildus lieks teksts, to nevajadzētu lietot patstāvīgi, tikai tiešām ja nepieciešams izrādīt savu cieņu. Reizēm gan tas palīdz saprast tieši pašam “friendam” no datu faila, ka viņa Call ir pieņemts pareizi. Vēl rekomendējas katru raidījumu sākt ar <CR> kodu, lai jūsu raidītais teksts parādītos jaunā rindā, kā arī dotu mazliet laika korespondenta sistēmai noskaņoties un pielāgoties. Tāpat ir nevēlams tūlīt pēc sava Call pārtraukt RTTY signālu. Tāpēc paraugos ir DE YL0XX K. Papildus “K” beigās padara raidījumu garāku par divām zīmēm, toties korespondentam nebūs jāmin vai jūsu sufikss ir XX vai XXG vai XXL. Uztvērējā izzūdot RTTY toņiem var veidoties viltus zīmes, jo visas programmas lieto tā saukto loģisko trokšņu slāpētāju. Tas darbojas mazliet dažādi katrā konkrētajā programmā, bet pamata loģika ir tādā, ka, ja tiek konstatēts un dekodēts sakarīgs RTTY signāls, tad datu plūsma tiek analizēta un tikai tad atainota uz ekrāna. Analizējamā datu rinda var būt, piemēram, sešas rakstu zīmes. Ja sešas rakstu zīmes pēc kārtas, pamatā vadoties pēc laika intervāla, nav nekas derīgs kā RTTY, tad programma pārstāj atainot zīmes uz ekrāna. Tāpat jāņem vērā arī jūsu uztvērēja automātiskā pastiprinājuma regulēšana un t.t. Var, protams, veidot vēl dažādas citas kontesta buferu kombinācijas, par gaumi nestrīdas. Te pārpratumu nav, pats galvenais – nekad neraidiet CQ stacijai tūlīt kontroles numuru, vispirms to pasauciet, tad uztveriet kontroles numuru un tad sūtiet savējo. Tas mīts, ka es tūlīt tam “skaļajam CQ” nosūtot numuru paātrinu procesa gaitu, ir galīgi nepareizs.

Demonstrējumam:

A/ CQ YL0XX TEST CQ
B/ YL0XX 599-001 DU4RAK, nu labi, es piekrītu un raidu pretī….
A/ DU4RAK 599-123 YL0XX, te es gaidu un domāju, pieņēma vai nē?
B/YL0XX QSL vai arī, kā nereti notiek, YL0XX QSL DE DU4RAK un te sākas “jautrība”, jo kāds cits noprot ka DU4RAK ir uz frekvences un sāk saukt to, tev vienkārši “nozog” CQ frekvenci.
A/ CQ YL0XX TEST CQ

Pretējs, jeb normāls kontesta QSO.

A/ CQ YL0XX TEST CQ
B/ YL0XX DE DU4RAK DU4RAK
A/ DU4RAK 599-001 YL0XX BK
B/ YL0XX 599-111 DU4RAK
A/ DU4RAK QSL DE YL0XX CQ

Kā redzams, tad, lai notiktu normāls QSO, no viena YL0XX CQ līdz nākošajam CQ ir tieši tikpat pārēju no RX uz TX. Tikai mazāk pārpratumu un nemainīgs ritms, konstanti buferi un t.t. Vēl, kas saistās ar raidīšanu no bufera. Nekad neizdosies izveidot pilnīgus buferu variantus jebkurai situācijai, no klaviatūras būs kaut kad tomēr jāraida. Protams, veikliem rakstītājiem tas ir viegli, taču nekas slikts nenotiks ja rakstīšana iet mazliet lēnāk. RTTY programmās ir tāds parametrs kā WORD OUT. Tas nozīmē, ka raidītājā nonāks nevis katra atsevišķa zīmē, ko nospiež uz klaviatūras, bet tikai pilni vārdi pēc SPACE jeb ENTER nospiešanas. Šāds raidīšanas režīms ir vēlamāks, jo uztvērēja pusē nepārtraukta datu rinda tiek pareizāk dekodēta. Tāpat, vēlams ir ieslēgt DIDDLE. Kā zinām, RTTY signāls sastāv no MARK un SPACE jeb diviem par 170 Hz nobīdītiem toņiem. Kas notiek, ja nav datu ko sūtīt, bet TX ir ieslēgts? Tas raida signālu MARK jeb vienkārši pīkst. Ar ieslēgtu DIDDLE programma noraida MARK un SPACE toņu kombināciju. Var lietot arī, piemēram, LTRS Baudot kodu, tātad arī gan MARK gan SPACE. Vēlams ir vienmēr ieslēgt DIDDLE, jo signāls, kas nonāk uztvērējā, ir nemainīgāks pēc rakstura, saglabājas tas pats AFC, AGC un uz to iespējams normāli noskaņoties.

RTTY pieslēgšana, kā?

Protams, kas to ir izdarījis, tas teiks – vienkārši. Jā, principā, jā, tas ir vienkārši, gatavas rekomendācijas katram konkrētam gadījumam tomēr nav. Viss mainās atkarībā no transīvera modeļa, no kompjūtera, un konkrētām iespējām un prasībām. Pamatā jau tagad visi izmanto skaņas karti un kādu no programmām, visticamāk MMTTY vai MixW. Šo programmu aprakstos ir sniegta pietiekama informācija par to kā kompjūteru sajūgt kopā ar transīveri. Jebkurā gadījumā ir nepieciešami trīs savienojumu – audio no TRX uz datoru, PTT jeb pedāļa nospiešana no datora uz TRX un RTTY signāls no datora uz TRX. RTTY signāls var būt kā AFSK audio signāls no skaņas kartes vai FSK no COM porta. PTT parasti no COM porta, tagad eksistē arī iespēja no USB porta. Daudz un dažādu interfeisu var atrast internetā, tiek ražoti dažādas sarežģītības gatavas ierīces. Daži ir ļoti vienkārši risinājumi, citi izmanto audio transformatorus un optopārus. Protams, galvaniski atsaistīt TRX no datora ir vēlams, bet ne obligāta prasība. Vairums gadījumos PTT un FSK signāls no COM porta ir jāpārveido pēc loģiskā līmeņa. Tam izmanto vienkāršu tranzistoru slēdzi. Pēdējo gadu TRX, kā Kenwood 570, jau ir ar RS-232 portu, tam šādu atslēgu var nebūvēt. Pirmajiem mēģinājumiem un kā vispārējs piemērs tiek piedāvāts vienkāršs variants. To kādreiz savā, nu jau neesošā Interneta mājas lapā, daudzus gadus atpakaļ publicēja Dick/N1RCT, viens no RTTY popularizēšanas entuziastiem.

Šeit ar ATT domāts atenjuators, SB16 domāta skaņas karte datorā, RS232 domāts COM ports datorā. Šis variants ļauj lietot gan AFSK gan FSK, tātad tas der arī PSK31 un SSTV.

Lai nebūtu nekur jāmeklē, tad šeit būs arī COM porta izvadu izkārtojums:

Tie, kam ir multimodemi, kā PK-232MBX vai KAM, tad var iet tālāk un izmantot to ko Dick/N1RCT kādreiz pats izmantoja, šo nākamo slēgumu. Tas deva iespēju pārslēgt no TNC uz skaņas karti un atpakaļ signālu no TRX ACC spraudņa bez papildus manipulācijām un vienlaicīgi uztvert gan ar skaņas karti gan ar modemu. 

TRX pieslēgšanu var sadalīt un veikt trīs etapos. Vispirms audio no uztvērēja pievada skaņas kartei, pārliecinās par signāla līmeni, tātad, vai vispār kaut ko var uztvert. Nākošais solis ir PTT darbības realizācija. Trešais ir AFSK vai FSK signāla padeve no datora uz raidītāju.

Nekad nedara ar RTTY, ko?

Nekad neraida RYRYRYRYRY rindu pirms QSO, tas ir super muļķīgi. RYRYRY tika lietots ’50 gados lai noskaņotos, tagad tas pilnīgi zaudējis jēgu. Vai tad kāds sauc SSB vispirms “āallo, āallo” jeb CW vispirms nodod sēriju ar VVVVV un tad sāk QSO? Tas priekš RTTY ir tieši tas pats. Var pamēģināt šo metodi SSB, tur Jums ātri “ieskaidros” ka esat vienkārši idiots, RTTY publika ir mazliet iejūtīgāka, to varbūt neuzrakstīs tik tieši. 
Ja nu tiešām ir tā ka lieto AFSK ar pieslēgumu no ACC ligzdas un līdz ar to mikrofons paliek pieslēgts, tad vienmēr nogriež mikrofona pastiprinājumu. Pretējā gadījumā ēterā lidos ne tikai RTTY signāls, bet arī jūsu “piecstāvīgie” komentāri. Tāpat, novāciet visas Windows skaņas, tie “ding” un “dzing” iet kopā ar RTTY signālu. Vēl tagad ar smaidu atceros 2001. g. WPX RTTY kontestu no YL4U, kad lietojām kā RTTY mašīnu DSP-599zx filtru AFSK režīmā. Toreiz apmēram 24 stundas no 48 mūsu komentāri caur mikrofonu gāja ēterā. To bija dzirdējuši ne viens vien, labi ka daudzi nesaprata valodu, tikai daži vārdi esot bijuši stipri pazīstami. Labi ka pamanījām to ieslēgto mikrofonu pirmās dienas beigās, “smagie” komentāri otrajā dienā bija nopietnāki. No kļūdām jāmācās, vislabāk ne no savām.

RTTY vienmēr

Kaut arī eksistē ilgāku laiku daudzas citas digitālās modulācijas kā AMTOR, G-TOR, PACTOR un jaunākās paaudzes kā PSK31, MFSK16. Tomēr vecais RTTY saglabā savas līderpozīcijas gan kontesteru gan DX’meņu vidū. RTTY nelieto kļūdu izslēgšanas algoritmus, nelieto sinhronizēšanos, nelieto divpusēju savienošanos, nelieto visu to, kas darbu padara lēnāku. Kad pirmajā vietā ir ātra datu pārraide turp un atpakaļ, kā kontestos, tad RTTY paliek izvēles pirmajā vietā. “Apaļie galdi” un līdzīga veida kopīga vienas frekvences lietošana citā modulācijas veidā būtu daudz sarežģītāka. RTTY tas ir vienkārši. RTTY arvien paliks kā digitālā modulācija Nr 1 tieši sava vienkāršuma un ātrās reakcijas dēļ. Ja nu vien neradīsies kāds jauns modulācijas veids, tiešs atvasinājums no esošā, bet tas vienalga tad visticamāk tiks apzīmēts kā RTTY. Tas nozīmē ka RTTY būs vienmēr.

Vilnis, YL2KF

15/04/2003

Uz galveno LRAL lapu