YL110GAB antenu sagatavošana pie Gunāra/GD. Foto: YL3GV
Ideju par speciāla izsaukuma signāla izmantošanu, atzīmējot Alūksnes Gulbenes mazbānīša 110 gadu jubileju, jau pirms krietna laika apsprieda YL3GV un YL2GUV. Vasara pagāja ātri, un tēma bija pazudusi no dienas kārtības. Tomēr izrādījās, ka process turpinās, un divas nedēļas pirms svētkiem Jānis/GV nāca klajā ar pavisam konkrētiem priekšlikumiem. Viņš bija sazinājies ar Bānīša vadību, kuriem šī doma šķita interesanta. Tika solīts gan finansiāls, gan tehnisks atbalsts.
Septembra sākums un svētki tuvojās strauji, bija pienācis pēdējais brīdis rīkoties. Alūksnes un Gulbenes radioamatieri YL3GV, YL2GD, YL2KO, YL2GUV, YL3GIR un YL2SM, apspriežot iespējamos izsaukuma signāla variantus, nonāca pie YL110GulbeneAlūksneBānītis. Oficiālā daļa ritēja raiti, un drīz YL3GV saņēma atļauju no VAS ES. Atpakaļ ceļa vairāk nebija.
Tā kā Bānīša vadība apsolīja no Gulbenes atsūtīt platformu, uz kuras varētu izvietot antenas, šķita, viss būs daudz maz labi. Tomēr drošības labad painteresējāmies par gabarītu ierobežojumiem, un izrādījās, ka augstums nedrīkst pārsniegt 3.3 metrus no sliežu virsmas, jeb 50 cm virs vagona jumta, arī uz sāniem kaut kas līdzīgs. Nu, ko, vertikāli jāsaloka par inv.L. Problēmu nav, precīzāk nebija līdz mirklim, kad pienāca ziņa, ka platformas nebūšot, jo pasažieru vilciena sastāvā, pēc noteikumiem, tā nedrīkst būt. Radioamatieri nav tie, kuri padodas piecus metrus garš makšķerkāts ar trīs izolētiem vadiem 15/20m diapazoniem un radiāļi būs risinājums. Makšķerkāts tiks stiprināts uz vilciena pēdējā vagona jumta virs sliedēm, apmēram 3 m no zemes. Tātad horizontālais vertikālis. YL2GD sāka antenas konstruēšanu.
Alūksnes stacijas antenas ir jau iepriekš minētais vertikālis, kas tiek iebarots caur vienu kabeli, un inv.vee 80/40/30 m arī caur vienu kabeli. Zemo diapazonu antena ir YL2SM 80 m izbraukumu inv.vee, kurai YL2GD papildus pieliek vēl divus inv.vee 40/30 m diapazoniem. Konstrukciju notur 11 m garš alumīnija masts, ko sagādājis YL3GV. Pie Gunāra notiek antenu testēšana (piedalās GD, GV un SM). Viss darbojas ciešami. Tā kā izplatīšanās pēdējā laikā ir viduvēja, lai palielinātu iespējas nodibināt pēc iespējas vairāk radiosakarus, nolemjam augšējo diapazonu antenai pievienot vadu, kas rezonē uz 18 MHz. Ideja atmaksājas, jo tieši uz 17 m izdodas labākie QSO. Diezgan grūti ieregulēt rezonansi, jo mainot viena diapazona elementa garumu arī citi diapazoni izregulējas. Horizontālais vertikālis strādājot stacionāri tiks izmantots arī kā vertikālais vertikālis. Mainot antenas polarizāciju mainās rezonanse, bet izdodas iegūt stāvvilni zem 1:2. Vislabāk antena darbojas uz 14 MHz, sliktāk uz 21 MHz.
YL110GAB antenu sagatavošana pie Gunāra/GD. Foto: YL3GV
Izrādās bānītī ir tikai 24 V līdzspriegums, tātad jādomā, kā nobarot aparatūru. Izpalīdz YL2KO, viņam izdodas pierunāt savu sievasbrāli ražas novākšanas laikā izņemt 180 A/h 12 V akumulatoru no kombaina. Akumulators ir smags, bet problēma kļūst viegla.
Lielākais izaicinājums, protams, bija darbošanās no braucoša bānīša (/M). Tomēr jāpiemin arī aktivitātes no Alūksnes un Gulbenes vilciena stacijām svētku dienā.
Blakus Alūksnes dzelzceļa stacijai atrodas radiodarbnīca, kurā strādā Imants/YL2KN. Līdz ar to atkrīt jautājums par elektrību, kā arī tiek telpas antenu un aparatūras glabāšanai.
Satiekamies svētku dienā 08:00 un apsprieduši darāmo ķeramies klāt. Sākam stutēt antenas un radiostaciju. Veicas labi, katrs zina savu darāmo un jau pēc 30 40 minūtēm tiek ieslēgts transīveris. 8:55 ir laiks pirmajam QSO. Pieņemam lēmumu nostāties uz 80 m diapazona un gaidīt, kas atsauksies uz CQ. YL2GD ķeras pie kloķiem, un, lai paplašinātu iespējamo respondentu loku, dod izsaukumu angļu valodā, pēc kāda piektā sauciena pienāk YL3IQ. Valentīns atklāj skaitu. Ar to arī pirmais piegājiens beidzas jo mūsu CQ vairāk neviens neatrod.
Antenu celšana Alūksnes stacijā. Fonā redzama radiodarbnīca, kur strādā YL2KN
YL2KO @ YL110GAB
Kamēr montējam augšējo diapazonu vertikāli, YL2KO piedalās Latvijas radioamatieru trafikā.
Alūksnē raidām no divām darba vietām.
Alūksne YL110GAB, 7.Sep.2013
Paralēli strādā arī Gulbenieši (YL2GN, YL2GUV un YL3GIR).
Gulbene, YL110GAB, 7.Sep.2013
Sazināmies caur Skype, lai nejauši nenoraidām divus signālus uz viena diapazona.
Ierodas Agris/YL2VW ar ģimeni.
YL2VW pārņem stafeti
Daži svētku dalībnieki izrāda interesi par notiekošo, tomēr pie lupatu tirgoņiem un alus lējējiem rosība ir lielāka. Galvenais uzdevums ir bānīša reklamēšana pasaulē un ar to mēs tiekam galā. Karte ir kļuvusi raiba no nostrādāto valstu atzīmēm.
Ar bānīti no Gulbenes atbrauc Jurgens/DF5ZX. Nedaudz pārrunājam vispārējas radioamatieru lietas, viņš ir apmeklējis arī Gulbenes radiostaciju. Jurgens interesējas par Latvijas radioamatieru trafika frekvenci, svētdienas rītā viņš vēlas pasveicināties ar mūsējiem. Brīdinām, ka parasti trafiks notiek sestdienās, un ir maz cerību, ka sasveicināšanās svētdienas rītā izdosies. Vācu radioamatieris ir pārsteigts par klusumu mūsu retranslatoros.
Interesanti, ka daži apmeklētāji kaut ko zina par frekvencēm un aparātiem. Pret vakaru kļūst skaidrs, ka alus tirgotāji savu uzdevumu ir godam izpildījuši ik pa laikam nākas nostiept atsaites, kurās kāds iepinies, bet kopumā visi ir draudzīgi noskaņoti. Gulbenieši padod ziņu, ka beidz darboties. Mēs turpinām līdz 20.00. Kopējais rezultāts 917 QSO. Nav slikti.
Galvenais izaicinājums, kā jau tika minēts, ir brauciens ar bānīti.
Svētdien 8. septembrī satiekamies Alūksnes dzelzceļa stacijā 20 minūtes pirms vilciena pienākšanas. Braucēji YL3GV un YL2SM, kā arī YL2GD un YL2VW ar tehnisku palīdzību. Saskrūvējam antenu un noliekam zālē pie perona. Kad pienāks bānītis, būs tikai stunda laika, lai visu piestiprinātu un saslēgtu. Jāuzmanās, jo kāds jauneklis ar paštaisītu kvadraciklu riņķo ap staciju, jāskatās, lai neuzskrien mūsu antenai, vai pašiem. Bānītis nenāk. Apspriežam iespēju antenas radiāļu vietā izmantot vagonu. Tātad jāatrod zemējuma punkts pēc iespējas tuvāk antenai. Bānītis joprojām nenāk. Tā, kā vienīgā vieta, kur pielikt antenu ir pēdējā vagona aizmugure, tad Gulbenē, kad vilciens apstāsies, antenu vajadzēs noņemt un pārnest, jo lokomotīve piekabināsies sastāva otrā pusē. Lai to varētu izdarīt pēc iespējas operatīvāk, mūs sagaidīs YL2GUV un YL3GIR. Beidzot ar 15 minūšu nokavēšanos tālumā parādās bānītis.
Kā jau varēja sagaidīt pasažieru ir maz. Paredzētās stundas vietā ir atlikušas 45 minūtes antenas nostiprināšanai un aparatūras uzstādīšanai. Vilciens apstājās, lokomotīve tiek nokabināta un izpilda manevru, lai pārbrauktu sastāva otrā pusē. Dārgās minūtes rit, baidāmies, ka varam nepaspēt sagatavot radiostaciju. Gunārs pakāpjas uz vagona un noskrūvē vienu uzgriezni no kaut kāda luktura tur būs zemējuma punkts.
YL2GD uz vagona
Lokomotīve beidzot ir vietā. Mums tuvojas konduktors un jau pa gabalu ir redzams, ka sekos smagas pārrunas.
Konduktors
Nepārprotamā tonī viņš jautā: kas mums ļāva kāpt uz vagona, un vispār, kas mēs tādi esam? Viņš mūsu mājās bez atļaujas nenākot.... Nokaram galvas, esam vainīgi, viņam taisnība. Uzmanīgi ieslidinu kabatā Gunāra padoto luktura uzgriezni ja konduktors to pamanītu, tad tas uzgrieznis būtu punkts mūsu braucienam. Jānis/GV kā idejas autors un galvenais organizators cenšas izskaidrot, ka viss notiek ar bānīša vadības ziņu, bet velti konduktors neko par tādu braucienu nav dzirdējis. Zvanām bānīša vadībai. Neviens neceļ klausuli... Jauka saulaina un ļoti silta atvasaras diena, jūtu kā sviedru pile lēnām slīd no paduses gar sāniem uz leju. Vai tiešām pasākums neizdosies? Konduktors vēl nezina, ka antena piecu metru garumā šūposies vilciena aizmugurē. Arī vagoni esot svaigi krāsoti, un mūsu antena noteikti noskrāpēšot jumtu. Kaisle lēnām norimst, un dialogs paliek konstruktīvs. Lai arī neizdodas sazvanīt vadību, saņemam atļauju uzstādīt aparatūru. Gumijas paklājiņi no mašīnas nodrošina maigu antenas saskari ar vagona ventilācijas lūkām, kur tā tiek stiprināta ar plastmasas žņaugu palīdzību.
Antena nostiprināta vilciena astē
Mēģinu notīrīt bikšu ceļgalu, kas cietis no svaigi krāsotā vagona jumta rūsas plankumiem.
Laika ir maz, bet paspējam, pievienojam aparatūru pie milzīgā akumulatora un slēdzam iekšā ... domājat bum, nekā nebija viss darbojas. Stāvvilnis 1:2, IC-746 viegli salāgojas un atdod visus 100 W. Pirms vēl bānītis sakustas, sākam raidīt uz 20m. Pirmais atbild UK8AR cerīgi!
Pirmie QSO vilcienā
Iedarbina lokomotīvi. Trokšņu līmenis transīverī paliek nemainīgs. Vilciens sakustas. Vagons pa sliedēm ripo ļoti skaļi - neskatoties uz to, ka galvā ir austiņas, vājākos signālus ir grūti izvilkt. Latvijas stacijas atrodas klusajā zonā un tādēļ ir grūti saklausāmas. Bet mūsējo ir pārsteidzoši daudz. Vagonu tā šūpo, ka grūti nospiest pareizos taustiņus uz klaviatūras. Antena turas labi. Reizēm sanāk labs pailaps, reizēm neviens nesauc, bet QSO skaits palielinās.
Antena šūpojas līdz ar vagonu, bet šaubu nav - izturēs
Konduktors apjautājas, vai mēs nepirksim biļetes? Jānis skaidro, ka firma solījās braucienu nosponsorēt. Konduktors norūc: pagaidām brauciet un aiziet. Mēs esam mierīgi, jo ar Gunāru ir sarunāts, ka viņš atbrauks mums pakaļ, ja gadījumā tiksim izsēdināti kādā stacijā. Vagonā esam vieni, bet nostrādātās valstis uz kartes vienalga tiek atzīmētas. Starp eiropiešiem izlaužas daži UA9 un japāņi. Tuvojoties Gulbenei 80 QSO ir LOGā.
Jānis/YL2GUV, Imants/YL3GIR mūs sagaida Gulbenes stacijā. Vilciens apstājas un konduktors rāda, ka varam noņemt antenu. Ar nopietnām grimasēm sejā pakļāvīgi pamājam ar galvu viņš šeit ir galvenais. Noņemam antenu un sastāvs tiek aizvilkts, jo atpakaļ uz Alūksni būs tikai divi vagoni.
Antenas pārnešana Gulbenes stacijā. Foto: YL3GIR
Gaidīdami vilcienu pārspriežam sestdienas notikumus. Gulbenieši rāda vagonu, kur bijusi izvietota viņu radiostacija. Viņiem ir bijis vairāk skatītāju. Pārsvarā strādājis Ziedonis/YL2GN telegrāfā. Vispār CW bija 80% no visiem QSO.
Atvelk vagonus un mēs pārnesam radiostaciju.
Ierodas viens no bānīša vadības pārstāvjiem. Līdz šim viņš nav zinājis, ka tādi radioamatieri vispār eksistē, tādēļ demonstrējam, kā viss darbojas, pieslēdzam internetu lai parādītu, kā informācija par bānīti izplatās radioamatieru pasaulē.
Pošoties atpakaļceļam
Pārstāvis novēl veiksmi un dodas darīšanās, GUV un GIR izkāpj no vagona, mēs ar GV braucam mājup uz Alūksni.
QSO fiksēšanai izmantojam N1MM programmu. Pēc radiostacijas pārnešanas kaut kas nestrādā. Dators neredz transīveri, nelasa frekvenci, neklausa komandām. Bezcerīgi spaidu F1 taustiņu un pēkšņi dators atmostas. Raida CQ de YL110GAB/M un to atkārto neskaitāmas reizes. ESC nepalīdz. Beidzot iestājas klusums. Jānis sakabina papildus ferītus uz visiem vadiem un pārstartē datoru. Viss atkal notiek. GV mēģina uz 15m SSB, nav izplatīšanās, tomēr viens EA8 pasauc. Pārejam uz 18 MHz, tur ir labāk. QSO skaits pārsniedz 100. Uz 18 MHz CW tiek arī daži amerikāņi, pat no rietumkrasta.
Konduktors ir tas pats, bet nu jau pavisam cits cilvēks smaida, interesējās, pēta atzīmes uz kartes, pat atved dažus pasažierus no otra vagona. Cilvēks viņš ir labs, vienkārši mūsu pirmā tikšanās sanāca tāda nervoza.
Lūk arī Alūksne. Pirms vilciens apstājas, LOGā tiek pēdējais QSO K2VV. Kopā no vilciena nostrādāti 150 radiosakari.
Nofotografējamies ar vilciena mašīnistu un konduktoru.
Mēs to paveicām!
Arī jauneklis ar paštaisīto kvadriciklu vēl ir stacijā kopā ar minivena šoferi apspriež bampera cenu, kurā ir ietriecies. Par laimi cietušo nav.
Bānītis dodas atpakaļ uz Gulbeni, aizvilkdams divus vagonus, kuros sēž trīs pasažieri. Biļete no Alūksnes līdz Gulbenei maksā 2.40 Ls. Tie daži pasažieri nespēj kompensēt pat degvielas izmaksas. Ar mašīnu šo attālumu var veikt divas reizes ātrāk, bet braucienā ar bānīti slēpjas romantika, tas ir vēstures pieskāriens, tā ir sajūta, kādu izjuta cilvēki pirms 100 gadiem braucot pa šim sliedēm, vērojot lēnām garām slīdošas ainavas un domājot par darbiem, kas viņus gaida. Bānītī ir sava gaisotne. Cilvēki, kas regulāri brauc, pazīst viens otru, parunājās ar konduktoru, pasveicina vadītāju.
Gribas novēlēt veiksmi visai bānīša komandai. Ceram, ka mūsu aktivitātes palīdzēs daudziem ceļotājiem savā maršrutā ieplānot arī braucienu ar Gulbenes Alūksnes Bānīti.
73! YL2SM