Saules aktivitātei un radioviļņu izplatībai veltītu norāžu un datu apkopojums un centieni šo
to patulkot latviski
Varbūt palīdz prognozēt/izprast radioviļņu izplatīšanos
Te atrodamajiem apgalvojumiem nav jātic burtiski (var nevienmēr būt
taisnība, jo ir daudz faktoru kas visu ietekmē un autors ir diletants). Ja ziniet labu saiti, ko būtu vērts te iekļaut, vai ir kaut kas
labojams, rakstiet uz
- Labs apkopojums ar patreizējiem galvenajiem rādītājiem un prognozi tuvākajām dienām
http://dx.qsl.net/propagation/
- Daudz dažādu datu vienuviet ar vairāk saitēm lapā un Menu
https://www.spaceweatherlive.com/en/auroral-activity
- Tuvāko 3 dienu Saules un ģeofiziskās aktivitātes prognoze
http://www.swpc.noaa.gov/products/3-day-forecast
- Saules laiks
http://www.spaceweather.com/
- Dati un prognozes krieviski
http://forecast.izmiran.rssi.ru/
http://www.tesis.lebedev.ru/sun_pictures.html
- Tie paši dati, bet ar skaidrojumiem
http://www.qsl.net/ct1boh/propagation.htm
- Daudz citu norāžu par tēmu
http://www.dxzone.com/catalog/Propagation/Resources/
- Izplatīšanās prognozēšanas programmatūra
http://www.dxzone.com/catalog/Software/Propagation/
- Galvenie patreizējie un nesenās pagātnes Saules aktivitātes indeksi
grafiku veidā
http://www.solen.info/solar/
- Tie paši grafiki, tikai par agrākiem periodiem
http://www.solen.info/solar/old_reports/
- Par izplatīšanos 160m diapazonā:
The 160-Meter Band: An Enigma
Shrouded in Mystery (arī tulkojums
krieviski)
The Big Gun's Guide to
Low-Band Propagation, NM7M
Eksperimentāli grafiki par Saules vēja ātrumu/blīvumu, auroras ovālu
- Kā to visu saprast:
http://ecjones.org/propag.html
Introduction to HF Radio Propagation
|  |
|
Zemāk esošie attēli ir "klikšķināmi" un sasieti ar to oriģinālo
atrašanās vietu mājas lapām Svaigākais ziņojums no
http://services.swpc.noaa.gov/text/3-day-forecast.txt
:
|
Saules vējš |
|
|
 |
Saules vējš
ir lādētu daļiņu plūsma no Saules. Saules uzliesmojumu (solar flare) un
Saules vainaga caurumu (coronal hole) ietekmē tas var pieaugt
un izraisīt ģeomagnētisko vētru traucējot īsviļņu (ĪV) radiosakarus.
Saules vēja ātrums ir stipri mainīgs starp 200 un 1000 km/s.
Kad Bz komponente ir negatīva (uz Dienvidiem vērsta),
Saules vēja mijiedarbība ar Zemes magnētisko lauku ir spēcīgāka un
ģeomagnētiskā aktivitāte pieaug.
Saules vēja dinamiskais spiediens (Dynamic pressure)
ir vēja ātruma un intensitātes funkcija. Saules vēja
datu mērījumi tiek veikti ar
ACE pavadoņa palīdzību, kas atrodas starp Zemi un Sauli vienas
simtās daļas no kopējās distances attālumā no Zemes (L1
Librational point). Tas dod iespēju saņemt rādījumus apmēram 1
stundu pirms "nomērītais" Saules vējš sasniedz Zemi un ietekmē tās
magnētisko lauku. |
|
Saules vēja prognoze
|
Klikšķinot uz šī attēla nonāk lapā, kur var iegūt kustīgu bildīti, kas
attēlo tuvāko dienu Saules vēja prognozi. Skats apaļajā bildē ir it kā no augšas uz
Saules griešanās ass (pret polu). Apļa segmenta bildē skats ir it kā no sāniem
(pret ekvatoru). Saule centrā (dzeltenais aplītis pa vidu), Zeme
labajā pusē (zaļais aplītis pa labi), un STEREO pavadoņi kreisajā pusē
(sarkanie un zilie aplīši).
Augšējā attēla daļā ir atspoguļota vēja blīvuma prognoze, apakšējā daļā
- vēja ātruma prognoze. Kreisajā pusē (apļi, konusi) dati attēloti
"telpiski" un krāsās (skalas atšifrējums ir attēla pašā kreisajā malā),
labajā pusē - prognozētā amplitūda uz laika ass (Zemes līnija ir zaļā
krāsā).
Modelēšanas sistēma sastāv no 2 daļām: 1) pus-empīrisks Saules tuvuma
modelis, kas aproksimē saules vēja izplūdi no Saules; un 2) izsmalcināts
3-D ciparu modelis, kas simulē rezultāta plūsmu uz Zemi. Pirmajam modelim
kā ievaddati tiek izmantoti Saules virsmas magnētiskā lauka novērojumi.
Rezultātu izmanto kā ievadparametrus 2. modelim. Visbeidzot, kad tiek
fiksēts uz Zemi vērsts
koronas masas izvirdums, izmantotojot NASA kosmosa kuģa
kronogrāfa attēlus, tiek ņemti vērā šī izvirduma parametri (laiks, vieta,
virziens, ātrums). Rezultātā iegūst pamatu koronas masas iespaida uz Zemi
prognozei. Bildes apakšā ir datums/laiks, kad prognoze taisīta. |
|
Ziemeļpola auroras ovāls
|
|
 |
Kad Saules vējš sasniedz Zemi, tas rada papildus
jonizāciju ap poliem. Radiosignāli trasēs, kas
šķērso šo zonu, ir pakļauti lielākai absorbcijai. Jo vairāk
dzeltenās/sarkanās krāsas, jo vairāk pakļauti. |
|
K indekss
Norvēģijā
Tromso |
K indekss atspoguļo Zemes ģeomagnētisko aktivitāti un ietekmē
trokšņus radioviļņos. Jo zemāks K indekss, jo mierīgāka Zemes
magnetosfēra un labāki apstākļi ĪV radiosakariem, īpaši trasēs, kas tuvas
Zemes poliem..
K - Index |
Geomagnetic Conditions |
HF Noise |
Aurora |
0 |
Very Quiet |
S1-S2 |
None |
1 |
Quiet |
S1-S2 |
None |
2 |
Quiet |
S1-S2 |
Very Low |
3 |
Unseettled |
S2-S3 |
Very Low |
4 |
Active |
S3-S3 |
Low |
5 |
Minor Storm |
S4-S6 |
High |
6 |
Major Storm |
S6-S9 |
Very High |
7 |
Severe Storm |
S9+ |
Very High |
8 |
Severe Storm |
Blackout |
Extreme |
9 |
Extreme |
Blackout |
Extreme |
K indeksa prognoze 4 stundām
|
|
|
Dombaas

|
3 svarīgi parametri
|
|
 |
Saules plūsma (Solar flux) ir Saules
starojuma intensitāte 2800 MHz (10.7 cm) frekvencē. Šis starojums
galvenokārt rodas no
Saules koronālās plazmas, kas iesprostota Saules magnētiskajā
laukā ap Saules aktīvajiem apgabaliem (Saules plankumiem). Tātad,
jo vairāk Saules plankumu, jo lielāka starojuma intensitāte. Starojuma
intensitāte (Solar flux) norāda uz
jonizācijas līmeni Zemes jonosfērā un ietekmē ĪV izplatīšanos virs 10 MHz. Frekvences
zem 7 MHz tā ietekmē mazāk, jo maksimālā izmantojamā frekvence (MUF) reti
nokrīt zem 10 MHz. Jo augstāka jonizācija, jo labāk ĪV signāli
atstarojas Zemes jonosfērā un MUF kļūst augstāka. Zemākā vērtība
ir 64. Augstākā var sniegties virs 200.
Kad Solar flux ir ap 150 un vairāk,
var pamatoti cerēt uz labu atstaroto radioviļņu izplatīšanos ĪV diapazonos virs
10 MHz (pie nosacījuma, ka A un K indeksi ir zemi). Savukārt ĪV garāko viļņu galā (1.8 MHz, 3.5 MHz), labāk ja tas
ir zem 100 vai pat zem 70.
Saules plankumi (sunspots)
ir mazāk karsti Saules virsmas apgabali. Šie aktīvie apgabali mēdz
kļūt nestabili un tādos brīžos var kļūt par Saules uzliesmojumu avotu
(par tiem zemāk).
A indekss tiek iegūts no
K indeksiem. Zemas ģeomagnētiskās aktivitātes
gadījumā tas ir robežās no 0 līdz 20. Pie ārkārtēji augstas
aktivitātes, tas pieaug līdz 400 un raksturo vispārējos planetāros
ģeomagnētiskos apstākļus. Jo šis A indekss zemāks, jo stabilāka
izplatīšanās ĪV.
|
|
Saules rentgenstarojuma plūsma (X-Ray Flux)
|
|
 |
X-Ray Flux mēra
GOES pavadoņi. Pīķi diagrammā atbilst saules uzliesmojumiem (Solar
Flare). Uzliesmojums tiek uzskatīts par ievērojamu, ja sasniedz M
līmeni (skala grafika kreisajā malā). Saules uzliesmojumi (Solar flare) ir sprādzieni vai
izvirdumi uz Saules. Tie atbrīvo enerģiju, kas ietekmē ĪV
izplatīšanos. Ieskatam 2 video ar
M1
klases uzliesmojumiem:
|
Saules uzliesmojumu rezultātā (retāk arī citu iemeslu dēļ) notiek
Saules koronas masas izvirdumi (Coronal
Mass Ejection jeb CME). Izvirduma laikā daļa no koronālās masas,
kas normālā stāvoklī ir iesprostota Saules magnētiskajā laukā ap
Saules plankumu, tiek izsviesta izplatījumā, kur izplatās
mijiedarbojoties ar Saules vēju. CME var būt vērsts uz Zemi vai tāds, kas netrāpa vai
daļēji skar Zemes magnetosfēru. Ja izvirdusī masa skrien virzienā uz
Zemi (t.s. "halo
CME"), tad tā mūs parasti sasniedz 2-3 dienu laikā. Kad CME
trāpa Zemes magnetosfērai, tā aktivizējas. To varam pamanīt pieaugošu
A un K indeksu veidā, kā arī pieaug Aurorālais ovāls. Tautā to sauc
par magnētisko vētru. Spēcīgos gadījumos pat Latvijā var novērot
Ziemeļblāzmu (jeb Polārblāzmu).
Saules uzliesmojuma ietekme uz radio viļņiem ir dažāda.
Vispirms tūlīt pēc uzliesmojuma Zemes jonosfēru ar gaismas ātrumu
(apmēram 8 minūtēs) sasniedz jonizējošais starojums (tam atbilst pīķi
grafikā pa kreisi). Saskaņā ar dažiem
avotiem tas īslaicīgi
(līdz tumsai) var uzlabot izplatīšanos ĪV, jo uzlabo radioviļņu
atstarošanos jonosfērā. Tomēr tiek jonizēti arī radioviļņus
absorbējošie jonosfēras slāņi, tāpēc šis apgalvojums nav viennozīmīgs.
Kad pēc 2-3 dienām Zemi sasniedz no
Saules izvirdusī masa, izplatīšanās ĪV tiek traucēta (strauji mainās
Saules vēja ātrumi un blīvumi, A un K indeksi
lec augšā). Ietekme uz
UĪV ir savādāka - tur var rasties iespēja dibināt tālākus sakarus nekā
ierasts(?).
Saules cikla (skat. apakšējo attēlu) aktīvajos gados CME notiek
biežāk (5-6 dienā, ne visi trāpa Zemei).
Tiesa CME nav vienīgais, kas var izraisīt Saules vēja, A un K indeksu lēcienus.
Vēl ir Saules vējš no Saules vainaga
caurumiem (coronal hole).
Saules vainaga caurumi ir vietas Saules atmosfērā, kur
magnētiskais lauks atveras un ļauj Saules vējam izrauties visumā. Kad
Saule pagriežas tā, ka caurums ir vērsts uz Zemi, tas arī ietekmē
Zemes magnetosfēru.
|
|
Saules diska stāvoklis
Prezentācija par procesiem uz Saules un kā tos
atpazīt dažādos Saules attēlos (oriģināls
http://eo.ucar.edu/educators/ClimateDiscovery/sun.ppt)
|
Tumsas līnija (grey-line)
|
|
 |
|
|
Saules cikla progress un saules plankumi (Sun spots)
|
|
|
Datu avots
Saules aktivitātes cikls
ilgst 7-11 gadus. Zemākas
aktivitātes daļā, kad Saules plūsma (Solar flux jeb SF)
ir zem 100, bet Saules plankumu skaits (SSN) ir zem 43, Saule ir
mazaktīva ar mazu jonizējošo starojumu un mazāku MUF (10 MHz naktī, 20
MHz dienā). Aktīvajā cikla daļā (SF > 100; SSN>43) Saule ir aktīva, ir
augstāka MUF (18 MHz naktī un 30+ MHz dienā). |
Uz galveno LRAL lapu |